Latviešu skolas bērni noliek ziedus pie "Brīvības pieminekļa" Melburnā.
Latviešu skolas bērni noliek ziedus pie "Brīvības pieminekļa" Melburnā.

Ciemos pie Austrālijas Latviešiem

Šogad “Latvieši pasaulē” kuratore Marianna Auliciema bija viešņa pie Austrālijas latviešiem valsts svētku laikā. Laikā no 8. – 25. novembrim Marianna stāstīja par “Latvieši pasaulē” latviešu centros Brisbānē, Adelaidē, Melburnā, Sidnejā, Kanberā un Pertā.  

Inga Česlis, "Latvieši pasaulē pārstāve Brisbānē, un Lillija Rudzītis

Marianna raksta:”18. novembra svinības katrā no Austrālijas latviešu centriem bija atšķirīgas, ar savu skaistumu un sabiedrības īpatnībām.  Pirmā  uzruna notika man īpašā vietā – tik labi pazīstāmajās Brisbānes “mājās” jeb Brisbānes latviešu namā. Īpaši iepriecināja Brisbānes latviešu atsaucība un piedāvājumi muzeja krājuma kolekcijām. Piemēram, ilggadīgā brisbāniete Lillija Rudzītis muzeja krājumam uzdāvināja maizes doniņas no mātes ceptās “ceļa maizes” – tās Lillija bija glabājusi, kopš izbraukšanas no Latvijas 1944. gadā.  Vēl vienu nozīmīgu dāvinājumu saņēmām no Daces Dambergas. Viņa  muzejam piedāvāja pūra lādi, kuru darinājis viņas tēvs, dzīvojot Kvinslandē.  Plānots, ka šis skaistais priekšmets uz Latviju ceļos 2013.gada sākumā.

Tālāk mana viesošanās  notika Adelaidē, kur tiku sirsnīgi uzņemta Adelaides latviešu saimē, ar lielu interesi iepazīstot Adelaides latviešu muzeju un ar direktori Māru Kolomitsevu pārrunājot sadarbības iespējas nākotnē.  Ar lielu prieku pieņēmu Daces Dārziņas priekšlikumu kļūt  par “Latvieši pasaulē” pārstāvi Adelaidē. 

Anita Andersone, Marianna Auliciema un Daina Grosa pirms valsts svētku akta Melburnā

Nākamajā dienā Melburnā mani patīkami pārsteidza Melburnas latviešu skolas lielais skolēnu skaits 18. novembra svētku aktā un ziedu nolikšana uz skatuves pie lielā Brīvības pieminekļa maketa. Šo jauko brīdi  paspēju nofotografēt muzeja krājumam. Melburnas sarīkojums likās īpaši svinīgs dēļ tā, ka Melburnas latviešu saime tika aicināti vilkt tautas tērpus uz namu – es pati jutos ļoti pagodināta, teikt savu uzrunu velkot Dainas Grosas aizlienēto Rucavas tērpu.  Vienīgi žēl, ka pēc sarīkojuma pietrūka laika aprunāties ar Melburnas latviešiem, jo bija jāsteidzās tālāk, lai varētu tās pašās dienas vakarā svinēt Latvijas dzimšanas dienu kopā ar latviešiem Sidnejā. Savukārt Sidnejas latviešu biedrības svinībās visiespaidīgākais brīdis bija tās vīru koru spēcīgais priekšnesums, kurā piedalījās gan jaunāki, gan vecāki Sidnejas latviešu vīrieši.

Tālāk “Latvieši Pasaulē” brauciens turpinājās Kanberā, kur notika latviešu biedrības svētki. Te kopā bija sabraukuši daudzi, jo daudzi  tagadējie un bijušie tautas dejotāji, lai  atbalstītu Skaidrītes Dariuss apbalvošanu ar Atzinības krustu, Latvijas valsts augstāko apbalvojumu.  Skaidrīte saņēma par radošo horeogrāfes un deju skolotājas darbu, vadot Austrālijas tautas deju kopu “Sprigulītis”, šādā veidā kalpojot latviešiem un Latvijai. Pēc pasākuma notika sarunas ar bijušiem “Saules Jostas” vadītājiem Juri Ruņģi un Skaidrīti Dariuss par iespēju iekļaut informāciju un materiālus par “Saules Jostas” aktivitātēm “Latvieši Pasaulē” krājumā, sākot ar Saules jostas „atribūta kasti”, kura atrodās kādas Kanbēras mājas bēniņos.

Manā pēdējā pieturvietā Pertā jau valdīja slavenais Austrālijas karstums. Tomēr, neskatoties uz svelmi, notika sirsnīga tikšanās ar viesmīlīgiem tautiešiem neformālā gaisotnē Daugavas Vanagu klubā.  Pēc sarīkojuma pavadīju vērtīgu laiku, iepazīstot Pertas latviešu biedrības “grāmatu galdu”, kurā izvēlējos vairākas grāmatas aizvest uz “Latvieši pasaulē” bibliotēku.

Nobeigumā vēlos sirsnīgi pateikties Latviešu apvienībai Austrālijā un Jaunzelandē par iespēju satikt un  uzrunāt Austrālijas latviešus šī gada valsts svētku atceres dienās.  Īpaši vērtīgas bija sarunas kurās vairāk uzzināju par Austrālijas latviešu kopienas stāvokli, bažām, panākumiem un aktualitātēm.  Paldies arī visiem, kuri ir atsaukušies “Latvieši Pasaulē” interesēm un mērķiem, ziedojot līdzekļus, piedāvājot palīdzību un atbalstu, savus stāstus un priekšmetus. Tiesa, mana viesošanās noritēja lielā tempā, un jāatzīst, ka šajās dienās guvu vien nelielu ieskatu Austrālijas latviešu izcelošanas vēsturē un tās stāstos.  Tāpēc gaidam jūs ciemos pie mums! Nākamgad, kad viesosieties Latvijā, paņemiet līdzi dāvinājumus, par kuriem sākāt jau domāt pēc mūsu satikšanās novembrī!  Muzejā esam sākuši plānot un meklēt finansējumu garākai ekspedīcijai uz Austrāliju,  lai veltītu pietiekošu uzmanību, ierakstot intervijas, vācot priekšmetus un liecības par izbraukšanu no Latvijas un dzīvi Austrālijā.”