Muzejam savs stends Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Sākot ar 2018. gada janvāri muzejam būs savs stends Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāva ātrijā, kurā katru mēnesi tiks izstādīts viens priekšmets no muzeja krājuma.
Aprīļa priekšmets: rotaļlieta “Bērītis”

Beritis AprilisTo Juris Krustāns izveda no Latvijas bēgļu gaitās 1944.gada rudenī
Jurim Krustānam bija 4 gadiņi, kad viņš ar vecākiem, māsu Maiju un krusttēvu izbrauca no Rīgas ostas. “Bērīti” Jurim uzdāvināja viņa vecāku kolēģi, Apsīšu Jēkaba pamatskolas skolotāji. Tā bija viena no nedaudzajām mantiņām, ko varēja paņemt līdzi no Latvijas. Pēc dramatiskām bēgļu gaitām caur Polijai un Vācijai Krustānu ģimene, tāpat kā daudzi latviešu bēgļi, nonāca bēgļu nometnēs Vācijā, kur dzīvoja vairākus gadus līdz izceļošanai uz jaunu mītnes zemi – ASV.
Jura māsa Maija Šlesere (dz. Krustāne) atcerās:  “Mēs (bērni) nekā nevarējām ņemt līdzi. Mums tikai, ko vecāki nesa – mugursomas un koferīšus.”
Marta priekšmets: maciņš, izgatavots no džinsu bikšu kabatas.
marts_maksTo darinājis Laimons Spridzāns Vācijā, 1993.gadā
Celtnieks Laimons Spridzāns 1993.gadā no Latvijas devās uz Vāciju, lai strādātu par celtnieku latviešu brigādē kādā dzelzsbetona rūpnīcā netālu no Braunšveigas (Braunschweig). Darba nedēļas ilgums bija sešas dienas, latviešu strādnieki mitinājās mazā vagoniņā. Lielāko daļu sapelnītās naudas latvieši sūtīja uz Latviju. Ja kāds brigādes dalībnieks brauca uz Latviju, viņš veda naudu arī darba biedru ģimenēm.
Lai nopelnītā nauda droši nonāktu galā, viņi to ielika pašgatavotā maciņā, ko, braucot uz Rīgu ar vilcienu, uzkāra kaklā un paslēpa zem drēbēm. Nauda, ko tolaik varēja Vācijā nopelnīt, Latvijas apstākļiem bija ievērojama. Laimons atceras:
Ja prasīja, cik Vācijā pelnīja, viena atbilde visiem bija – “Vairāk par Gunti Ulmani – bišķi!”
Februāra priekšmets: akmeņogle ar papardes nospiedumu.
To Mārtiņš Kļaviņš (1911 – 1989) atrada ogļu raktuvēs Francijā 20.gadsimta 40.gadu beigās.
Lauksaimnieks Mārtiņš Kļaviņš Otrā Pasaules kara beigās vispirms nonāca gūstā Putlosā, Vācijā un Zēdelgēmā Beļģija, bet pēc tam pievienojās ģimenei Lībekā. Pēc pārceļošanas uz Franciju Mārtiņš sāka strādāt ogļu raktuvēs mazpilsētā Monso le Mine (Montceau les Mines), kur aizvadīja visu savu darba mūžu. Starp raktuvju strādniekiem Mārtiņš bija vienīgais latvietis. Strādājot pazemē 800 metru dziļumā, Mārtiņš atrada akmeņogļu gabalus ar papardes nospiedumiem un dažus uznesa virszemē, lai parādītu darbabiedriem. Nospiedumi uz akmeņogles radušies karbona jeb akmeņogļu ģeoloģiskajā periodā pirms aptuveni  300 miljoniem gadu, kad  Francijas teritorijā auga papardes.
 
Janvāra priekšmets: vīzes.
Vīzes, kas darinātās BaškīrijāVīzes, izgatavotas no liepu lūkiem. Tās 2011.gadā uzpinis Baškīrijas latvietis Ēvalds Inspēters (1926 – 2017).
Ēvalds Inspēters dzimis un audzis latviešu kolonijā Bakaldīnā, Baškīrijā. Līdz Otrajam pasaules karam latviešiem Baškīrijā vīzes bija viens no izplatītākajiem apaviem – ar tām latvieši gāja gan uz darbu, gan večerinkām un dančiem brīvajā laikā. Tās valkāja gan vasarā, gan arī ziemā (ar vairākām vilnas zeķēm), īpaši kara un pēckara laikā, kad pārticība mazinājās.  Ēvalds stāsta:
Ar vīzēm es aizgāju armijā. No Bakaldīnas bijām kādi 30, kas brauca uz armiju, un laikam tikai diviem bija kurpes. Ar vīzēm aizbraucām uz nometni un tur mūs apāva ar apaviem.
 
 

Latvieši Pasaulē