Pamatojums

Šodienas lielais izbraucēju vilnis mudina interesi un domas par latviešu izbraukšanu kopumā – par to, ka Latvijas iemītnieki ir izbraukuši no savas zemes pēdējos vairāk kā 200 gados, un integrējušies mītņu zemju sabiedrībās, dažādos veidos lūkojot uzturēt savu valodu, kultūru, dzīvesveidu. Šobrīd ārpus Latvijas dzīvo apmēram 300 000 bijušo Latvijas iedzīvotāju: liela daļa ir nesenie izceļotāji, bet vairāki tūkstoši ir arī Otrā pasaules kara bēgļi un viņu pēcnācēji, izceļotāji no Padomju Latvijas uz Izraēlu 1970-tajos un 1980-tajos gados, pēcnācēji 1920-to gadu baptistu izceļotājiem uz Brazīliju, Pirmā pasaules kara bēgļiem uz Krieviju, izceļotājiem uz Baškīriju un Ameriku 19. gadsimtā u.c. Ja rēķinām visus tos, kuri cēlušies no Latvijas un vēl pieskaita sevi Latvijas kultūrai jeb tautai, kurus interesē Latvijas kultūra un zeme, tad ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu skaits varētu būt lielāks nekā minētie 300 000.

Ko Latvijas iedzīvotāji zina par latviešiem pasaulē – par viņu dzīvi, vēsturi, kultūru? Pārsteidzoši maz. Līdz šim Latvijā informācija par latviešiem pasaulē bijusi fragmentāra, nav apkopota vienuviet, vēl mazāk apzināta un pieejama ir pasaules latviešu materiālā kultūra, dokumenti un relikvijas. Ko latvieši pasaulē zina viens par otru, cik daudz kontaktējas savā starpā, ne vien ar radiem Latvijā, bet pāri savas zemes robežām? Arī krietni mazāk, nekā varētu gaidīt. Cik plaši latviešu traģiskā izceļošanas un ieceļošanas vēsture ir zināma pasaulē? Lai gan pārrobežu migrācija pašreiz ir viena no aktuālākajām tēmām un problēmām pasaulē, latviešu pieredze izceļošanas un ieceļošanas ziņā ir sava veida „baltā lapa” – maz pieminēta un vēl mazāk apzināta pasaules diskusijās par migrāciju. Lai iegūtu kādas kopienas materiālās kultūras priekšmetus, ir ļoti svarīgi nenokavēt īsto brīdi, pirms izceļotāju dokumenti, relikvijas un citas lietas izzūd laika plūsmā, paaudzēm mainoties.

Savākt materiālus no aizpagājušā gadsimta izceļotājiem ir samērā grūti, tomēr dažos gadījumos tas vēl ir iespējams. Piemēram, kolēģi no Latvijas Zinātņu akadēmijas ir bijuši ekspedīcijās Sibīrijas latviešu ciemos, kur ievērojuši pat vairākas senas izceļotāju ēkas ar veciem priekšmetiem, bez tam jau pašas ēkas būtu ārkārtīgi vērtīgs eksponāts. Savukārt pašreiz ir izdevīgs brīdis iegūt un saglabāt vērtīgus materiālus un dokumentus no Otrā pasaules kara bēgļiem un izceļotājiem. Pēc pieciem desmit gadiem arī viņu dzīves dokumentēšanas iespējas krasi samazināsies, jo mūžībā pamazām aiziet paaudze, kas kara laikā izbrauca no Latvijas bet viņu pēcnācēji bieži izmet viņu mantas, neapzinādamies to vērtību. Ir pienācis teju pēdējais brīdis šo izceļotāju kultūras dokumentēšanai un saglabāšanai.

Biedrība „Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs” tika nodibināta ar mērķi sniegt atbildes uz iepriekšminētajiem jautājumiem, ņemot vērā ka neviena cita institūcija Latvijā to mērķtiecīgi neveic un Latvijas izceļošanas vēsturi vienkopus neapzina un nesaglabā. mērķtiecīgā veidā. “Latvieši pasaulē” uzskata, ka latvieši ir visi tie tautieši un agrākie Latvijas iedzīvotāji, kas apzinās sevi kā latvieti vai Latvijas kultūrai piederīgo – arī viņu pieredze un vēsture ir jāpievieno Latvijas vēsturei.

Bierības statūti

LaPa statūti jauna redakcija 2014