Mēneša priekšmets

Mēneša priekšmets

Kopš 2018. gada ik mēnesi Rīgā Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmeklētāji var iepazīties ar vienu priekšmetu no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Katrs no izstādes priekšmetiem atspoguļo kādu īpašu stāstu par latviešu dzīvi ārpus Latvijas. Šis stāsts arī tiek publicēts ik mēnesi presē. Izstādi “Mēneša priekšmets” atbalsta Latvijas Nacionālā bibliotēka. Muzeja “Latvieši pasaulē” mēneša priekšmets ir atrodams Bibliotēkas pirmā stāva vestibilā pie ieejas restorānā “Klīversala”.

“Mēneša priekšmets” – marts 2024

“Mēneša priekšmets” – marts 2024
Muzeja krājumā nonācis unikāls materiālu vākums par Lauru latviešu koloniju, tajā skaitā fotoalbums ar Mucenieku dzimtas vēstures liecībām. Aicinām Lauru kolonijas iedzīvotāju pēctečus piedalīties pētījumā par kolonijas vēsturi.

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – februāris 2024

“Mēneša priekšmets” – februāris 2024
Plāksnīti ar Bībeles pantu un rozes ziediem 1923. gadā no Latvijas līdzi uz Brazīliju paņēmusi Vītolbergu ģimene. Līdz nesenam laikam tā atradusies pie virtuves durvīm Elgas Vītolbergs Lasmanis mājās Vārpas ciemā. 2023. gadā muzejam to dāvinājis Elgas māsasdēls Roberts Vītolbergs-Monteiro.

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – janvāris 2024

“Mēneša priekšmets” – janvāris 2024
19. gadsimta beigās daudzas latviešu ģimenes pārcēlās uz dzīvi Baškīrijā. Tur varēja savā īpašumā iegūt zemi un sākt saimniekot. Biškopība latviešu saimniecībās bija būtisks rūpals. Mūsdienās Baškīrijā joprojām dzīvo latvieši, bet lielākā daļa ir asimilējušies un vairs tikai retais zina latviešu valodu.

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – decembris 2023

“Mēneša priekšmets” – decembris 2023
Karina Millere (Karin Möller) ar ģimeni izbrauca no Latvijas 1939. gadā un mainīgajā kara situācijā vairākkārt mainīja dzīvesvietu. Vienīgais priekšmets, kas Karinai palika kā īpaša piemiņa no dzīves Latvijā, bija porcelāna pīlīte.

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – novembris 2023

“Mēneša priekšmets” – novembris 2023
Kristīnas Putenes gatavoto plakātu izmantoja Ņudžersijas latviešu pamatskolas skolēni, apmeklējot Ņujorkas “Knicks” basketbola spēli pret Milvoku „Bucks” 2016. gada 10. janvārī. Spēles laikā bērni skaļi un sirsnīgi atbalstīja latvieti – basketbolistu Kristapu Porziņģi. Viņš šīs ASV NBA līgas komandas sastāvā bija sācis spēlēt iepriekšējā gadā.

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – oktobbris 2023

“Mēneša priekšmets” – oktobbris 2023
Latviete Rita Grīslis (precējusies Sēja, 1935-2022), mācoties zobārstniecības fakultātē Oregonas Universitātē, ASV, savā klasē bija vienīgā sieviete starp 79 vīriešiem.

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – septembris 2023

“Mēneša priekšmets” – septembris 2023
Pēc diviem bēgļu nometnēs pavadītiem gadiem Margareta Daškevica pārcēlās uz Lielbritāniju, un sāka strādāt vienkāršus darbus psihiatriskajā slimnīcā. Pēc slimnīcas vadības ierosinājuma Margareta iestājās medmāsu skolā, kuru absolvēja 1954. gadā. Margareta ilgus gadus strādāja par medmāsu Londonas slimnīcā un pie savas darba formas nēsāja jostu ar sudraba sprādzi, kas ir tradicionāla medmāsas apģērba sastāvdaļa Anglijā....

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – augusts 2023

“Mēneša priekšmets” – augusts 2023
Šovasar mūsu izstādē “Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē” ir izstādīti 40 tautastērpi no visas pasaules. Par mēneša priekšmetu esam izvēlējušies Dagmāres Grīsles Hilas darinātais tautastērpu, kuru saņemām kā dāvinājumu izstādes laikā, 2023. gada jūlijā. Dagmāra Grīsle Hila uzšuva šo tautastērpu savām meitām 20. gadsimta 70. gados. Lielvārdes tautastērpu vispirms valkāja Elita, vēlāk – Marisa.

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – maijs 2023

LATVIEŠU DZIESMUSVĒTKU TRADĪCIJAS TURPINĀJUMS TRIMDĀ   Latviešiem, kuri devās prom no dzimtenes Otrā pasaules kara beigās, Latvijas brīvvalsts idejas un latviešu kultūras saglabāšana bēgļu nometnēs, vēlāk mītņu zemēs kļuva par galveno virsmērķi. Pēc kara trimdā bija nonākusi apmēram trešā daļa latviešu mūziķu, viņu vidū vairāki neatkarīgās Latvijas komponisti un dziesmu svētku diriģenti - Jānis Mediņš, Jānis...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – aprīlis 2023

KOPĪGI DARINĀTI TAUTASTĒRPI    Gandrīz katrā latvieša mājā ārpus Latvijas bija un ir vismaz viens tautastērps, kas tiek augstu godāts un cienīts – vai nu paņemts līdzi kā dzimtas relikvija no Latvijas, vai pašu gatavots, austs un šūdināts, vai varbūt pasūtināts pie kāda no daiļamatniekiem.No 1945. līdz 1991. gadam trimdas latviešiem saikne ar Latviju bija ierobežota,...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – marts 2023

CAUR SAVĒJO AR VIENĪGO     Tradicionālā latviešu kāršu spēle zolīte ir prāta spēle, kura vismaz gadsimtu ir vienojusi draugus, ģimenes un kopienas Latvijā un visā pasaulē. Zolītes tradīcijai raksturīgi ne tikai spēles noteikumi, māņticības prakses un aizraujoši pieredzes stāsti, bet arī specifiski izteicieni, piemēram, caur savējo ar vienīgo, pīķis velk uz dīķi, policistu brokastis, galds...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – februāris 2023

LATVIEŠU SATIKŠANĀS VIETAS PASAULĒ     No Latvijas izceļojušie latvieši vienmēr centušies atrast un izveidot vietu, kur tautieši varētu pulcēties kopīgos sarīkojumos. Visbiežāk pirmā pulcēšanās vieta ir bijusi baznīca vai kāda telpa, kur notikuši dievkalpojumi. Visos izceļošanas viļņos dažādos kontinentos un zemēs latvieši ir būvējuši gan baznīcas, gan savus latviešu namus, nesavtīgi ziedojot līdzekļus, laiku un...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – janvāris 2023

LATVIEŠU ROKDARBU MEISTARI PASAULĒ    Lai saglabātu latviešu kultūru un dzīvesveidu trimdā padomju okupācijas laikā, latviešu kopienās pasaulē attīstījās daiļamatniecība. Anglijā, Amerikā, Kanādā, Austrālijā radās spēcīgi domubiedru pulciņi, kuros rokdarbu meistari dalījās ar pieredzi, pulciņu dalībnieki paši centās veidot etnogrāfiski pareizus tautastērpus un citus smalkus rokdarbus. Starp lietpratējiem radās pat konkurence, kas veicināja ļoti rūpīgu tautastērpu...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – decembris 2022

PANTIŅŠ ZIEMASSVĒTKU VECĪTIM      Atšķirībā no amerikāņu vai angļu Ziemassvētku vecīšiem, kuri mēdz klusi atstāt dāvanas Ziemassvētku vakarā vai naktī, lai bērni saņemtu dāvanas, uzmostoties no rīta, latviešu Ziemassvētku vecītis ciemos nāk Ziemassvētku vakarā. Latviešu bērni svētku dāvanas parasti “nopelna”, Ziemassvētku vecītim skaitot īpaši sagatavotu pantiņu vai nodziedot dziesmiņu. Šī tradīcija tika piekopta arī...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – novembris 2022

SAVĒJIE!   Latvieši – profesionāļi pasaulē 21. gadsimtā     Starp ārzemēs dzīvojošiem un strādājošiem latviešiem ir tādi, kuri lepni nes Latvijas vārdu pasaulē - cilvēki, kuri ir sasnieguši augstus profesionālus rezultātus visdažādākajos amatos un nozarēs ārpus savas dzimtās zemes robežām. Ne visi no viņiem ir dzimuši Latvijā, ne katrs prot latviešu valodu, daži no viņiem...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – oktobris 2022

JA NE ES, TAD – KURŠ?!   Latviešu kopienas un sabiedriskās organizācijas ārpus Latvijas radās un turpina pastāvēt, pateicoties daudziem brīvprātīgajiem - viņu ieguldītajam laikam, veicot visdažādākos darbus un ikdienas pienākumus latviešu sabiedrības labā.Sabiedriskās aktivitātēs iesaistījušies daudzi jo daudzi mūsu tautieši plašajā pasaulē – gan braucot uz deju kopu vai koru mēģinājumiem un dziesmu svētkiem, gan...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – septembris 2022

IZGLĪTĪBA KĀ TRIMDAS PRIORITĀTE    Otrais pasaules karš izjauca tūkstošiem jauniešu nodomu iegūt augstāko izglītību. Tikai neliela daļa jauniešu, kuri, dodoties bēgļu gaitās, bija spiesti pārtraukt studijas Latvijas augstskolās, varēja tās turpināt kādā no Eiropas augstskolām vai 1945. gadā nodibinātajā Baltijas Universitātē Hamburgā (Pinebergā), kur strādāja profesionāli mācībspēki no Baltijas valstīm.Jaunajās mītņu zemēs parasti netika...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – augusts 2022

LATVIEŠU VASARAS ĀRPUS LATVIJAS     Vasaras nometņu tradīcijai ir svarīga loma latvietības uzturēšanā diasporā visā pasaulē. Katru gadu, ik vasaru latviešu bērni, jaunieši, pat visas ģimenes mēdz pavadīt kopīgi laiku, nedēļām nometņojot īpašās vietās, kas nereti ir latviešu kopīpašumi.Vasaras nometņu rīkošana latviešu kopienās aizsākās uzreiz pēc Otrā pasaules kara, kad bēgļu nometnēs Vācijā tika organizētas gan...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – jūlijs 2022

JA PRIEKŠMETI VARĒTU RUNĀT!    Daudzi priekšmeti muzeja “Latvieši pasaulē” krājumā pēc pirmā acu skata neliekas īpaši vai interesanti. Liela daļa no tiem ir veci sadzīves priekšmeti, nereti saplīsuši, nokalpojuši, pagalam necili. Varētu šķist, ka tie kādas nejaušības dēļ ir saglabājušies cilvēku mājās, daudzus gadus nelietoti.Taču pēc priekšmeta vēstures izpētīšanas, kuras pamatā lielākoties ir saruna...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – jūnijs 2022

MEKLĒJOT LATVIEŠU CIEMUS KRIEVIJĀ      Padomju laikā mūziķis Ingvars Leitis un fotogrāfs Uldis Briedis 1975. gadā  veica savdabīgu ceļojumu -  viņi nolēma apciemot latviešu ciemus Sibīrijā un Baškīrijā, kurus bija izveidojuši 19. gadsimta otrajā pusē no Latvijas izceļojušie ļaudis. Neviens līdz tam vēl nebija ciemojies šajās kolonijās, un ziņas par latviešu dibinātajiem ciemiem bija reti...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – maijs 2022

SVĒTĀ un MAĢISKĀ LATVIJAS ZEME   Otrā pasaules kara beigās, dodoties bēgļu gaitās, daudzi latvieši paņēma līdzi smiltis vai zemi no dzimtenes. Arī padomju okupācijas gados, apciemojot Latviju, daudzi izvēlējās vest sev līdzi uz mītnes zemēm nevis bezgaumīgos, veikalos nopērkamos “tautiskos” suvenīrus, bet gan zemi.No Latvijas atvestās smiltis vai zeme tika glabāta kā svēta piemiņa no...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – aprīlis 2022

VAI MANU PĒDĒJO PACIŅU SAŅĒMI?  Latvijā 20. gadsimtā, padomju okupācijas apstākļos, kara laikā izšķirtie radi un draugi varēja uzturēt kontaktus galvenokārt caur vēstulēm un citiem sūtījumiem. Gandrīz katram latvietim, kurš dzīvojis Padomju Latvijā, ir atmiņas par vēstulēm un pakām, ko sūtījuši “aizokeāna radi”. Apzinoties padomju režīma nelabvēlīgo attieksmi pret komunikāciju ar Rietumiem, pirmajos pēckara gados...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – marts 2022

GLĀBT DZĪVĪBU          Lai glābtu savu un ģimenes locekļu dzīvību, latvieši dažādu karu laikos ir bijuši spiesti atstāt dzimto zemi, savas mājas un ierasto dzīvi.20. gadsimta divos pasaules karos simtiem tūkstošu latviešu nācās bez lielas kavēšanās sapakot savu iedzīvi, lai dotos bēgļu gaitās. Pirmā pasaules kara laikā bēgļu plūsma no Latvijas teritorijas virzījās...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – februāris 2022

LATVIETIS MEKLĒ LATVIETI      Latviešiem, kuri pēc Otrā pasaules kara devās bēgļu gaitās, bija svarīgi saglabāt latviešu valodu un kultūru. Viņi jutās atbildīgi ne tikai par Latvijas neatkarības idejas uzturēšanu, bet arī par latvietības kopšanu savā ģimenē. Tas noteica daudzu trimdinieku dzīvesveidu.Lai jauno paaudzi pieturētu pie latvietības, vecāki veda bērnus uz sestdienas skolām, latviešu vasaras...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – janvāris 2022

SAVĒJIE! Latvieši – profesionāļi pasaule 21. gadsimtā.     Starp visas pasaules teju 8 miljardiem cilvēku tikai nepilni 2 miljoni ir latvieši. Nonākot citā valstī, reizēm var šķist, ka esi vienīgais apkārtnē dzīvojošais latvietis. Ja nejauši dzirdi latviešu valodu uz ielas, ir sajūta, ka satikts sen neredzēts ģimenes loceklis vai draugs. Ja medijos pamani kāda latvieša...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – decembris 2021

BĒGĻU BĒRNI Dodoties bēgļu gaitās, kara laika apstākļos bērniem nebija iespējams kontrolēt un ietekmēt esošo situāciju. Pilnīgi pakļauti pieaugušo pasaulei, bērni kopā ar vecākiem, vecvecākiem, nereti nepilnā ģimenes sastāvā, atstāja savas mājas, pazīstamās vietas un cilvēkus. Izbraucot tika iepakots līdzi pats nepieciešamākais. Bērniem parasti bija iespēja paņemt līdzi tikai vienu savu spēlmantiņu, dažreiz arī nevienu......

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – novembris 2021

PIESAISTĪT UZMANĪBU LATVIJAI   Latvijas okupācijas laikā latvieši trimdā lietoja dažādus paņēmienus, lai piesaistītu preses uzmanību Baltijas valstu okupācijas jautājumam. Spilgtākais veids bija publiskas demonstrācijas, kuras visaktīvākās un asprātīgākās bija tieši Ziemeļamerikā Aukstā kara beigās, 1980. gados. Galvenie šo demonstrāciju dalībnieki bija trimdas latviešu jaunieši, kuri ar savu aizrautību, trakulīgumu, drosmi un nacionālpatriotisko stāju panāca...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – oktobris 2021

NEVEIKSMĪGI MĒĢINĀJUMI TIKT UZ RIETUMIEM 1944. gada rudenī, tuvojoties padomju armijai, apmēram 180 000 Latvijas iedzīvotāju devās bēgļu gaitās, atstājot savas mājas un Latvijas teritoriju. Ne visi bēgļi veiksmīgi atrada glābiņu Rietumos. Bēgļi, kuri bija nonākuši Vācijas okupētā Polijā un Čehijā, nevarēja šajās vietās ilgi patverties, jo bija jāturpina bēgļu gaitas atkarībā no frontes virzības....

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – septembris 2021

RAKSTNIEKU CĒLIENI Rudenī Latvijā ir ierasts atzīmēt Dzejas dienas, kas pulcē kopā dzejniekus un viņu daiļdarbu cienītājus. Ārpus Latvijas līdzīga veida literāros sarīkojumus mēdz dēvēt par “rakstnieku cēlieniem”. Tos rīko ārzemju latviešu  dziesmusvētku, kultūras dienu un dažādu paaudžu nometņu  (2x2 un 3x3) ietvaros. “Rakstnieku cēlienos” literātiem ir iespēja dalīties ar saviem jaunākajiem darbiem, satikt citus...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – augusts 2021

"SIST BUMBU"  TRIMDĀ Dažiem latviešiem tieši sports ir bijis atslēga viņu piesaistei latviešu sabiedrībai ārpus Latvijas, kamēr daudziem citiem ierasti tā bijusi piedalīšanās latviešu kultūras pasākumos, dziedot koros, dejojot tautas deju pulciņos u.c.Pēc Otrā pasaules kara bēgļu nometnēs Eiropā latvieši veidoja savas sporta komandas, organizēja sporta spēles un treniņus. Sporta nodarbības palīdzēja ne tikai aktīvi pavadīt...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – jūlijs 2021

SAULCERĪTES BĒNIŅOS Daudzu māju bēniņos vai pagrabos atrodas sen aizmirstas lietas no citiem dzīves posmiem, kurām vairs nav praktiskas nozīmes. Šīs, bieži vien ikdienišķās, pat necilās lietas no jauna kļūst svarīgas, atceroties to radīšanas vai lietošanas vēsturi. Daļu muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” krājuma veido tieši šādi bēniņu atradumi! Kastēs ilgi glabātie un pēc...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – jūnijs 2021

IZCEĻOŠANAS VĒSTURE PRIEKŠMETU STĀSTOS Muzeja “Latvieši pasaulē” krājumā starp 19 800 priekšmetiem daudz ir tādu, kas pirms nokļūšanas muzejā ne tikai godam veikuši savu funkciju, bet, nodoti no paaudzes paaudzē, piedzīvojuši daudzus un dažādus vēsturiskus laikus, notikumus un dzīvesvietas. Muzejā “Latvieši pasaulē” glabātie priekšmeti atspoguļo latviešu izceļotāju stāstus un daudzveidīgos izceļošanas viļņus no 19. gadsimta...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – maijs 2021

SVINOT LATVIJAS VALSTS SVĒTKUS VISĀ PASAULĒ Pēc Otrā pasaules kara latviešu kopienām ārpus Latvijas allaž ir bijis svarīgi atzīmēt Latvijai īpašās dienas – pat tajā laikā, kad Latvijā tās nedrīkstēja svinēt. Okupācijas laikā 18. novembri trimdā parasti atzīmēja ar svinīgu aktu sērīgās noskaņās, atceroties tos gadus starp abiem pasaules kariem, kad Latvija bija neatkarīga, un...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – aprīlis 2021

POLITISKĀS DEMONSTRĀCIJAS TRIMDĀ Viens no Latviešu trimdas galvenajiem mērķiem pēc Otrā pasaules kara bija Latvijas Republikas neatkarības idejas aizstāvība. Šis mērķis caurvija visu okupācijas laiku un kļuva par vienu no galvenajiem trimdas iekšējās identitātes pamatiem un balstiem. Attīstoties un mainoties politiskā darbība trimdā kopumā noritēja divos virzienos. Viens virziens bija tieša politiska lobija darbība –...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – marts 2021

LATVISKA VIDE STUDENTIEM AMERIKĀ No 1966. gada studentiem ASV radās iespēja iegūt akadēmiskas zināšanas latviešu valodā, piedaloties akreditētos latviešu valodas vasaras kursos Rietummičiganas Universitātē (RMU). Šī ideja dzima Valdim un Lalitai Muižniekiem, un kopīga, neatlaidīga darba rezultātā tā tika paplašināta – 1981. gadā RMU tika izveidota pilna akadēmiskā gada latviešu studiju programma, kurā mācības notika...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – februāris 2021

MUZEJA EKSPEDĪCIJĀS IEGŪTIE PRIEKŠMETI Lai arī pandēmijas laiks ir apturējis muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” došanos ekspedīcijās uz latviešu kopienu centriem pasaulē, tomēr dzīve ierobežojumu apstākļos ir ļāvusi vairāk uzmanības pievērst muzeja krājuma priekšmetiem un to izpētei. Viena no muzeja krājuma kolekcijām ir “Latvieši – Krievija”, to veido priekšmeti, fotogrāfijas dokumenti, audio un video...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – janvāris 2021

LIELIZMĒRA DĀRGUMI MUZEJA "LATVIEŠI PASAULĒ" KRĀJUMĀ Muzeji visā pasaulē spēj izstādīt tikai niecīgu procentu no savām krājuma bagātībām. Daži priekšmeti tiek izstādīti retāk nekā citi, jo tie prasa īpašus eksponēšanas apstākļus to apjoma vai trausluma dēļ.  Kurš to būtu domājis, ka kultūras iestāžu slēgšana kā COVID-19 pandēmijas rezultāts ir radījusi muzejiem jaunas iespējas! Arī muzejam “Latvieši...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – decembris 2020

LATVIEŠI KOKVILNAS PLANTĀCIJĀS MISISIPI, ASV Pirmā lielā latviešu bēgļu grupa (apm. 600 cilvēku), kas pēc Otrā pasaules kara devās uz ASV, 1949. gada maijā ieradās Ņūorleānas (New Orleans) ostā, Luiziānas štatā. Viņi nāca no Hērsbrukas, Valkas un citām bēgļu nometnēm Vācijā.Pēc gara ceļojuma ar vilcienu viņi nonāca mazpilsētiņā Senatobijā (Senatobia), Misisipi štatā (tolaik – apm. 2000...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – novembris 2020

LATVIJA VIENMĒR LĪDZI Izceļojot latvieši ņēmuši līdzi dažādas noderīgas lietas. Tomēr gandrīz vienmēr daudzi ir izvēlējušies likt koferī arī šķietami nepraktiskus priekšmetus, kas kļuva par svarīgiem simboliem un deva spēku grūtos brīžos. Ja pietika vietas bagāžā, šie simboli varēja būt tautas tērps, Latvijas karogs vai pat smagas grāmatas. Bieži vien kabatā nokļuva kāda neliela, bet...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – oktobris 2020

ATSTĀJOT MĀJAS OTRĀ PASAULES KARA BEIGĀS Kad 1944. gada oktobrī padomju armija jau bija okupējusi lielāko Latvijas daļu, aptuveni 180 000 Latvijas iedzīvotāji devās bēgļu gaitās,cerēdami rast patvērumu Rietumos. Daļa bēgļu izbrauca no Rīgas, Liepājas vai Ventspils ostām lielajos vācu evakuācijas kuģos, daļa - mazās zvejnieku laiviņās no Kurzemes krasta devās uz Zviedriju. Pirmajos pēckara...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – septembris 2020

LATVIEŠU SKOLA DIENVIDAMERIKAS MŪŽAMEŽĀ Vārpa ir neliels ciems Sanpaulu (São Paulo) štata iekšzemē Brazīlijā, ko nodibināja izceļotāji no Latvijas 1922. gadā. Lielākā daļa no viņiem bija baptisti, kuri paši sevi dēvēja par atmodniekiem. Viņus vadīja cieša pārliecība, ka visdrīzākajā laikā sagaidāma Kristus otrreizēja atnākšana, kurai pienācīgi jāsagatavojas. Pēc viņu domām, vislabāk no grēkiem varēja attīrīties Brazīlijas...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – augusts 2020

TRIMDAS ROKS 20. gadsimta 70. un 80. gados latviešu trimdas sabiedrībā attīstījās jauns mūzikas virziens – populārajai tradicionālajai latviešu etnogrāfiskajai, koru un instrumentālajai mūzikai pievienojās oriģināla rokmūzika, kura tika rakstīta latviešu valodā, to komponēja un izpildīja trimdas latviešu jaunieši. Trimdas rokgrupu sniegumus ātri kļuva pieprasīts – mūzikas ieraksti tika sūtīti no vienas valsts uz citu, jaunieši...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – jūlijs 2020

LATVIETĪBAS UZTURĒŠANA ĀRPUS LATVIJAS Latviešu sabiedrības izveidošana un uzturēšana ārpus Latvijas ir izvēle, kurai ir vajadzīgi līdzekļi: nauda, lai sagādātu vietu, kur tikties, iegādātos materiālus, tērpus, skatuves dekorācijas, segtu ceļa, sarīkojumu izdevumus. Reti kura mītnes zeme valstiskā līmenī ir bijusi gatava piedāvāt līdzekļus latviešu kopienām, kuras mīt viņu teritorijā. Latviešu organizācijas pasaulē pašas ir gadu gadiem...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – jūnijs 2020

LATVIEŠI PASAULĒ PANDĒMIJAS LAIKĀ Nav pasaulē vietas, kuras iedzīvotājus neietekmē COVID-19 izraisītā pandēmija. Viņu vidū ir arī latvieši, kuri dzīvo ārpus Latvijas.Muzejs “Latvieši pasaulē” plāno atspoguļot šo neparasto laiku muzeja krājumā, vācot priekšmetus ar stāstiem – lai nākamajām paaudzēm parādītu, kā latvieši ārpus Latvijas ir pārdzīvojuši šo laiku, kā palīdzējuši citiem, kā  meklējuši drošību sev un...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – maijs 2020

BĒGŠANA NO LATVIJAS: KURZEME – GOTLANDE, 1944. – 1945. GADS Otrā pasaules kara nogalē, 1944. gada rudenī, sākās slepena, bīstama un regulāra bēgļu pārvešana mazās zvejnieku laiviņās no Kurzemes piekrastes uz Gotlandes salu Zviedrijā. Laivu vadītāji bija jauni, bezbailīgi puiši, jūrskolas audzēkņi un zvejnieki, kas nebaidījās riskēt ar dzīvību. Vairāki pārcēlāji tika nodoti un pie Latvijas...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – aprīlis 2020

LATVIEŠU BAPTISTU JAUNIEŠI BRAZĪLIJĀ Latviešu izceļošana uz Brazīliju sākās 19. gadsimta 90. gados. Pirmā kolonija Rio Nova (Rio Novo, tulkojumā: Jaunā upe) izveidojās Santa Katarinas štatā, Orleānas pilsētiņas tuvumā. Tās dibinātāji galvenokārt bija baptisti, kuri, sarakstoties ar ticības biedriem Latvijā, aicināja tos pārcelties uz Brazīliju. Ieceļotāju skaitam pieaugot, tie apmetās arvien plašākā apkaimē. Vienu no jaunajiem...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – marts 2020

SAŠĶELTAS ĢIMENES Otrā pasaules kara iespaidā daudzas latviešu ģimenes tika sašķeltas uz mūžu. Liela daļa latviešu tautas tika iznīcināta dēļ kara darbības un okupācijas režīmu represijām. 1941. gada jūnijā padomju varas iestādes deportēja uz Sibīriju aptuveni 15,400 Latvijas iedzīvotāju.  Baidoties no atkārtotām represijām, aptuveni 180 tūkstoši cilvēku 1944./1945. gadā bēga uz Eiropu (Vāciju, Austriju, Franciju, Zviedriju,...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – februāris 2020

LATVIEŠU MĀKSLINIEKI DODAS PASAULĒ Atmodas laikā Latvijas māksliniekiem pavērās plašākas iespējas uzstāties ārpus Padomju Savienības. Vairāki ansambļi, dzejnieki un mūziķi koncertēja ārzemju latviešu namos, dziesmu svētkos un kultūras dienās. Trimdas latvieši ar interesi vēroja un klausījās kultūras sniegumu, kas bija tapis aiz “dzelzs priekškara”. Tajā pašā laikā Latvijas māksliniekiem radās iespēja tuvāk iepazīt trimdas latviešus -...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – janvāris 2020

SALS SIBĪRIJAS LATVIEŠU CIEMĀ Latviešu ciems Lejas Bulāna  (Hижняя Буланка) atrodas Krasnojarskas apgabala Karatūzas rajonā, skaistā Sibīrijas vietā   –  Sajānu kalnu tuvumā, Kebežas un Bulankas upju krastos.     Lejas Bulānas ciems izveidojās 1858. gadā. Pirmie ciema iedzīvotāji bija luterticīgie latviešu un vācu tautības noziedznieki, kuri uz Sibīriju tika izsūtīti par dažādiem pārkāpumiem. 19. gadsimta beigās Lejas Bulāna bija...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – decembris 2019

LATVIEŠU RAKSTAINIE CIMDI  Latviešiem ir bagātīga cimdu adīšanas, valkāšanas un dāvināšanas tradīcija.  Rakstaini cimdi ir ne tikai praktiska ikdienas ziemas apģērba sastāvdaļa, cimdi dāvināti arī cilvēka dzīves svarīgākajos brīžos – kristībās, kāzās, bērēs. Nereti tie izmantoti arī kā simboliska samaksa par darbu. Dzīvojot ārpus Latvijas,  rokdarbi iegūst papildus funkciju: darinot un nēsājot apģērbus ar tradicionāliem rakstiem tiek...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – novembris 2019

MUZEJS SATIEK MŪSDIENU IZBRAUCĒJUS Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” vāc vēsturiskus stāstus, priekšmetus, dokumentus un fotogrāfijas par latviešiem, kuri dažādu iemeslu dēļ ir izbraukuši no Latvijas un dzīvo ārpus tās robežām. Muzeju interesē ne tikai izceļošanas iemesli, bet arī izbraukšanas apstākļi un tas, kā, nonākot jaunajā mītnes zemē, latvieši nodrošina sev iztiku, uztur vai neuztur...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – oktobris 2019

LATVIEŠU GARĪDZNIEKU DARBS TRIMDĀ Latviešu mācītāji trimdā bija ne tikai garīgie līderi, kuri organizēja draudžu dzīvi, izpildīja reliģiskos rituālus un sniedza morālu atbalstu cilvēkiem, kuri bija zaudējuši dzimteni, tuviniekus un ierasto dzīvi. Mācītāji aktīvi iesaistījās trimdas sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Jaunajās mītnes zemēs latvieši vispirms sāka pulcēties kopīgos dievkalpojumos, dibināt draudzes un būvēt baznīcas, tikai pēc...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – septembris 2019

SKAUTI UN GAIDAS BĒGĻU NOMETNĒS  Latvijā 1940. gadā skautu kustībā bija iesaistījušies apmēram 10 000 skautu un 3000 gaidu. Kara beigās, kad tūkstošiem latviešu nonāca bēgļu nometnēs Vācijā, skautu un gaidu kustība atdzima tur. Vairākums bērnu un jauniešu bēgļu nometnēs piederēja skautu vienībām. Bērniem, kuri bija zaudējuši dzimteni un mājas, skautu pasākumi radīja kopības sajūtu. Skauti un...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – augusts 2019

LAURU KOLONIJA Igaunijas teritorijā, tikai 7 kilometrus no Latvijas robežas, Lauru kolonijas uzplaukuma laikā 20. gs. 30. gados dzīvoja vairāk nekā 2000 latviešu (visi Igaunijas pavalstnieki). Mūsdienās latviešu valoda tur skan reti, taču latviešu pēdas vēl samanāmas kapsētā un ēkās.Lauru koloniju Pleskavas guberņā nodibināja latviešu izceļotāji no Vidzemes 19. gs. 60.gados. 1863. gadā Lauros dzīvojuši vismaz...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – jūlijs 2019

DZIESMU SVĒTKI KATRU GADU  Vairāk nekā septiņdesmit gadus ārpus Latvijas ir pastāvējusi latviešu dziesmu svētku tradīcija. Aizsākušies pirmajos trimdas gados bēgļu nometnēs, uzplaukumu piedzīvojuši jaunajās mītnes zemēs 20. gadsimta 50. – 80. gados, joprojām ārpus Latvijas notiek dziesmu svētki, kopā pulcējot gan nesen izceļojošos latviešus, gan bēgļu gaitās devušos un viņu pēcnācējus. Ārzemēs rīkotie dziesmu...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – jūnijs 2019

LATVIJA KABATĀ Dažādos izceļošanas viļņos latvieši ņēmuši līdzi atšķirīgas lietas. Tomēr gandrīz vienmēr daudzi ir izvēlējušies likt koferī arī pilnīgi nepraktiskus un šķietami nevajadzīgus priekšmetus, kas kļuva par svarīgiem simboliem un deva spēku grūtos brīžos. Pat ja nebija iespējams paņemt līdzi tautastērpu vai smagas grāmatas, bieži vien kabatā nokļuva kāda neliela, bet emocionāli ļoti nozīmīga...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – maijs 2019

LATVIJA LATVIEŠIEM Trimdas latviešu kopienas galvenais mērķis visus Latvijas okupācijas gadus bija vērsts uz Latvijas neatkarības idejas aizstāvēšanu. Šī doma vijās cauri teju visām trimdas latviešu aktivitātēm. Politiskās darbības veidi trimdā bija vairāki:  notika mītņu zemes politiķu lobēšana ar individuālām sarunām un vēstulēm, kā arī plašākās sabiedrības uzmanības piesaistīšana Baltijas jautājumam – informāciju par okupāciju izplatot...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – aprīlis 2019

LATVISKAS LIELDIENAS  Viens no latvietības uzturēšanas veidiem ārzemēs ir gadskārtu svinēšana latviskā gaumē, kad svētku rituālos īpatnējā veidā savijas tautiskās un kristīgās tradīcijas. Neatņemama un ļoti nozīmīga svētku sastāvdaļa ir ēdiena gatavošana. Latviešu receptes – rokrakstā rakstītas vai iespiestās pavārgrāmatās - paņemtas līdzi, dodoties bēgļu gaitās, un rūpīgi glabātas no paaudzes paaudzē. Cik daudz izdomas vajadzēja saimniecēm,...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – marts 2019

LATVIEŠU SPORTISTI ĀRVALSTĪS  Starp bēgļiem, kuri atstāja Latviju II pasaules kara laikā, bija arī izcili sportisti. Daļa no viņiem atsāka sportot bēgļu nometnēs Eiropā un turpināja pēc pārcelšanās uz jaunajām mītņu zemēm, kur sporta spēles kļuva par veidu, kā nodarbināt latviešu jaunatni un dot iespēju viņiem regulāri satikties un darboties komandās. Daži latviešu sportisti sasniedza...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – februāris 2019

LATVISKI IZROTĀT MĀJU Daudzi latvieši, kas pēc Otrā pasaules kara bija nonākuši bēgļu (DP) nometnēs Vācijā un citur, darināja dažādus daiļamatniecības darbus, lai aizpildītu brīvo laiku. Bēgļiem izsniegtās armijas segas pēc pārkrāsošanas pārtapa tautas tērpos, bet no izārdītiem džemperiem iegūtā dzija – jaunos rokdarbos. Vīrieši apguva kokgriešanu, intarsiju un rotas lietu darināšanu. Ierosmei noderēja no Latvijas...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – janvāris 2019

VĒSTULES NO ĀRZEMĒM  Gandrīz katram latvietim, kurš dzīvojis padomju Latvijā, ir atmiņas par vēstulēm un pakām, ko “aizokeāna radi” sūtījuši vai nu viņu pašu vai paziņu ģimenēm. Padomju okupācijas varas kontroles apstākļos kara laikā izšķirtie radi un draugi varēja uzturēt kontaktus galvenokārt caur vēstulēm. Apzinoties padomju režīma nelabvēlīgo attieksmi pret komunikāciju ar Rietumiem, pirmajos pēckara...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – decembris 2018

LATVIEŠI SIBĪRIJĀ  19. gadsimta 90. gados tūkstošiem latviešu brīvprātīgi izceļoja uz Sibīriju, lai varētu saimniekot savā zemes īpašumā. Viena daļa, galvenokārt izceļotāji no Alūksnes (toreiz – Marienburga), apmetās tagadējās Ujaras stacijas tuvumā, nodibinot vairākas kolonijas. Viena no tām bija Imbeža (tagad – Zapasnoj Imbež, Запасной Имбеж, dibināta ap 1900. – 1901. gadu ar 60 latviešu...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – novembris 2018

LATVIEŠI ARGENTĪNĀ Arī Argentīnā latviešiem ir bijusi bagātīga sabiedriskā dzīve. Ieceļošana Argentīnā sākusies jau 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kad Argentīnā ieceļojuši pirmie latvieši, galvenokārt laimes meklētāji un 1905. gada revolūcijas bēgļi. Starpkaru periodā Buenosairesā pastāvēja divas organizācijas: Latviešu savienība un Latviešu klubs. Pēc II Pasaules kara ieradās vairāki tūkstoši tautiešu, izveidodami otru lielāko...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – oktobris 2018

BĒGŠANA NO LATVIJAS: KURZEME – GOTLANDE, 1944. – 1945. GADS Represijas, apcietināšanas un izsūtīšanas padomju okupācijas laikā 1940. – 1941. gadā dziļi satrieca daudzus Latvijas iedzīvotājus. 1944. gadā, tuvojoties Sarkanajai armijai, apmēram 180 000 (10%) Latvijas iedzīvotāju atstāja savas mājas un devās bēgļu gaitās, meklēdami glābiņu Rietumos. Cilvēki, kuriem nebija iespēju aizbraukt ar vācu organizētajiem kuģiem, slēpās Kurzemes piekrastes mājās...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – septembris 2018

LATVIEŠU SKOLAS PASAULĒ Septembrī sākas jauns mācību gadu ne tikai šeit, Latvijā, bet arī daudzās latviešu skolās ārzemēs. Visos izceļošanas viļņos – gan 19. un 20. gadsimta mijā, gan laikā pēc Otrā pasaules kara, gan arī mūsdienās – daļa izbraucēju ir vēlējušies saglabāt piederību dzimtenei, arī saviem bērniem un mazbērniem mācīdami latviešu valodu un kultūru. Ne tikai...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – augusts 2018

SKARBI APSTĀKĻI MŪŽAMEŽĀ VĀRPA ir neliels ciems Sanpaulu (São Paulo) štata iekšzemē Brazīlijā, kur joprojām dzīvo latviešu pēcnācēji un vecākā paaudze vēl prot runāt latviešu valodā.Vārpu nodibināja izceļotāji no Latvijas 1922. gada novembrī. Lielākā daļa no viņiem bija baptisti, kuri paši sevi dēvēja par atmodniekiem. Viņus vadīja cieša pārliecība, ka visdrīzākajā laikā sagaidāma Kristus otrreizēja atnākšana, kurai pienācīgi jāsagatavojas....

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – jūlijs 2018

KOFERĪTIS GAIDA MĀJĀS  Mūziķis un dziedātājs Alberts Legzdiņš bija viens no trimdas latviešu leģendārā ansambļa “Čikāgas piecīši” dibinātājiem 1961. gadā Čikāgā. "Piecīši" spēlēja pašsacerētas, vienkāršas un skanīgas melodijas, un dziesmu vārdi sirsnīgi un dažreiz arī satīriski atspoguļoja dzīvi trimdā un okupētajā Latvijā gan sadzīviskās situācijās, gan latvietības izpausmēs. Grupa bija populāra ne tikai latviešu kopienās ārpus...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – jūnijs 2018

VIENREIZĒJA SATIKŠANĀS 1990. gadā ārzemju latviešu kori un deju kopas pirmo reizi piedalījās Vispārējos dziesmu un deju svētkos Rīgā. Tas bija vienreizējs pārdzīvojums visiem svētku dalībniekiem un skatītājiem, īpaši ārzemju latviešiem – dejot un dziedāt kopā ar Latvijas grupām un koriem, gūstot neaizmirstamo sajūtu, ka arī viņi ir daļa no daudz lielākā kopuma – visas latviešu...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – maijs 2018

LAI TIKTU SADZIRDĒTI Latviešu organizācijas ārpus Latvijas mērķtiecīgi strādāja, lai uzturētu dzīvu Latvijas neatkarības ideju padomju okupācijas laikā. Viena no galvenajām politiskajām organizācijām bija Amerikas Latviešu Apvienība (ALA, dibināta 1951. gadā). 1966. gadā tās individuālo biedru skaits bija sasniedzis 9000. No 20. gadsimta 70. gadiem ALA birojs atradās Vašingtonas priekšpilsētā Rokvillē, tas deva iespēju Latvijas okupācijas...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – aprīlis 2018

BĒGĻI OTRAJĀ PASAULES KARĀ  Represijas, apcietināšanas un izsūtīšanas padomju okupācijas laikā 1940. – 1941. gadā dziļi satrieca daudzus Latvijas iedzīvotājus. 1944. gadā, tuvojoties Sarkanajai armijai, apmēram 180 000 (10%) Latvijas iedzīvotāju atstāja savas mājas un devās bēgļu gaitās, meklēdami glābiņu rietumos. Lielākā daļa varēja paņemt līdzi tikai izdzīvošanai nepieciešamo – dokumentus, drēbes, traukus un citas ikdienišķas lietas. Neskatoties...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – marts 2018

LATVIEŠU STRĀDNIEKI VĀCIJĀ Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un Padomju Savienības sabrukuma 20.gadsimta 90. gadu sākumā daudzi Latvijas iedzīvotāji devās uz ārzemēm, lai labāk nopelnītu un uzlabotu savus dzīves apstākļus. Daļa pēc kāda laika atgriezās Latvijā, citi izvēlējās apmesties uz pastāvīgu dzīvi ārpus dzimtenes. Kopš Latvijas uzņemšanas Eiropas Savienībā 2004. gadā, jo īpaši ekonomiskās krīzes gados, cilvēku...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – februāris 2018

LATVIEŠI OGĻU RAKTUVĒS EIROPĀ Pirmie latvieši, kuri atstāja bēgļu nometnes Vācijā pēc Otrā pasaules kara, nereti kļuva par melnstrādniekiem. Jauni vīrieši devās uz ogļu raktuvēm Lielbritānijā, Beļģijā un Francijā. Šis darbs bija bīstams, psiholoģiski un fiziski grūts, toties bijušie bēgļi varēja nopelnīt iztiku un nodrošināt mājokli sev un savām ģimenēm.Akmeņogle ar papardes nospiedumu. To Mārtiņš Kļaviņš...

Read more ...

“Mēneša priekšmets” – janvāris 2018

LATVIEŠI BAŠKĪRIJĀ Sākot ar 19. gadsimta otro pusi, tūkstošiem latviešu brīvprātīgi izceļoja uz citām Krievijas guberņām, lai iegūtu „savu stūrīti” zemes. Viens no izceļotāju galamērķiem bija 2500 km tālā Baškīrija Ufas guberņā (tagadējā Baškortostānas Republika Krievijas Federācijā). Latvieši apmetās viensētās, uzcēla latviešu skolas un lūgšanu namus, runāja un dziedāja latviski. Ne tikai zemkopība, pienkopība, biškopība, bet...

Read more ...

Latvieši Pasaulē