Vizbulīšu ģimene stāv uz takas Švarcenbekā (angļu zonā). 1946. gads. Priekšā, no kreisās: Ina Vizbulīte, Kārlis Vizbulītis un Dagmāra Vizbulīte. Dāvinātājs: Vladimirs Zvirdziņš.
Par šo gadījumu Vladimirs Zvidriņš stāsta: “Māte ar bērniem atbēga viena. Ina bija mana labākā draudzene. Pirmajā pamatskolas klasē bijām labākie visā skolā. Vienīgi dziedāšanā man bija 4. Kārlītis ir neaizmirstams. Viņa poza jau rāda, ka viņš bija nepārspējams dziedātājs – “es bij puika, man bij” vara. Dagmāru atceros mazāk, viņa bija vecākā. Laikam 1948. gadā, māte, neredzēdama nākotni DP dzīvē un varbūt cerēdama atrast un satikt savu vīru, noticēja padomju vervētājiem un aizbrauca atpakaļ uz Latviju. Pēc tam nekad neesmu neko no viņiem dzirdējis.”