SARUNA AR SANDRU KĻAVIŅU
sarunas ieraksts
2024. gada 21. marts
Austrālijā dzimusī uzņēmēja Sandra Kļaviņa sarunā muzejā “Latvieši pasaulē”.
JANIS ŠTERNBERGS UN FIŠBAHAS GRAFIKAS MĀKSLAS STUDIJA
lekcijas ieraksts
2024. gada 14. marts
Dr. art. Jāņa Kalnača lekcija izstādē “Pārsteidzošais folio. Jaņa Šternberga grafikas darbnīca Fišbahas bēgļu nometnē Vācijā, 1946-1949”.
SARUNA AR ANDRI MELLAKAULU
sarunas ieraksts
2024. gada 22. februāris
Anglijā dzimušais mediju politikas eksperts Andris Mellakauls sarunā muzejā “Latvieši pasaulē”.
SARUNA AR ILGU BĒRZKALNU
sarunas ieraksts
2024. gada 18. janvāris
Amerikā dzimusī biznesa attīstītāja Ilga Bērzkalna sarunā muzejā “Latvieši pasaulē”.
LATVIJAS SVINĒŠANA ĀRPUS LATVIJAS sarunas ieraksts
2023. gada 23. novembris
Aija Ebdene, Valda Liepiņa un Aivars Sinka sarunājas par Latvijas neatkarības svinēšanas tradīcijām ārpus Latvijas un Latvijā.
SARUNA AR DAINU ZALĀNI
sarunas ieraksts
2023. gada 14. decembrī
Vācijā dzimusī un augusī latviešu producente Daina Zalāne sarunā muzejā “Latvieši pasaulē”.
SARUNA AR JŪLIJU GIFORDI
sarunas ieraksts
2023. gada 16. novembris
Kanādā dzimusī un augusī latviešu uzņēmēja Jūlija Giforda sarunā muzejā “Latvieši pasaulē”.
AUGŠBEBRI.
LATVIEŠU CIEMS SIBĪRIJĀ lekcijas ieraksts
2023. gada 2. novembris
Filoloģes, kādreizējās Augšbebru skolotājas Ināras Antiņas lekcija muzejā “Latvieši pasaulē”.
SARUNA AR KRIŠJĀNI PUTNIŅU
sarunas ieraksts
2023. gada 16. oktobris
Austrālijā dzimušais un augušais latviešu uzņēmējs Krišjānis Putniņš sarunā muzejā “Latvieši pasaulē”.
TAUTASTĒRPU VALKĀŠANA ĀRPUS LATVIJAS
diskusijas ieraksts
2023. gada 30. augusts
Diskusijā “Cik tālu ir par tālu? Tautastērpa valkāšana ārpus Latvijas” etnogrāfe Anete Karlsone, tautastērpu mantotāja Evita Lisovska, tautastērpu darinātāja Janta Meža, dejas skolotājs Kaspars Brauns, kuratore Marianna Auliciema.
LIETIŠĶĀ MĀKSLA ZIEMEĻANGLIJĀ
lekcijas ieraksts
2023. gada 12. jūlijs
Aijas Jansones lekcija “Lietišķās mākslas kopēji trimdā. Ziemeļanglijas piemērs” muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” izstādē “Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē”.
TAUTASTĒRPA DZIMŠANA, AUGŠANA, DOŠANĀS TRIMDĀ
lekcijas ieraksts
2023. gada 15. jūnijs
Anetes Karlsones lekcija “Latviešu tautastērpa dzimšana, augšana un došanās trimdā” muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” izstādē “Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē”.
LATVIEŠU KOPIENA DUNDURNIEKOS
lekcijas ieraksts
2023. gada 21. septembis
Vēsturnieka, humanitāro zinātņu doktora Ernesta Vasiļauska lekcija “Dundurnieki – senākā un lielākā latviešu kopiena Lietuvā”.
DZIESMINIEKI MUZEJĀ
uzstāšanās ieraksts
2023. gada 29. jūnijs
Arnolds Kārklis, Indra Buraczewska-Pilskalne, Raitis Freimanis un Jānis Abens uzbur muzikāli raibu kaleidoskopu.
BĒGĻU CEĻA NORĀDES IZPAKOŠANA
sarunas ieraksts
2023. gada 14. marts
Vēsturnieks Uldis Neiburgs komentē unikālu eksponātu – ceļa zīmi, kas 1944. gada rudenī virzījusi no Padomju armijas bēgošo bēgļu straumi.
DEPORTĒTO PIEMINĒŠANA
sarunas ieraksts
2023. gada 23. marts
Annas Muhkas un Jāņa Turlā saruna par 1949. gada 25. martā deportēto piemiņas pasākumu visā Latvijā un deportēto digitālo karti.
Vairāk par vakara sarīkojumiem lasiet mājas lapas daļā “Vakara pasākumi”.
KARA BĒGĻU PIEREDZE
lekcijas ieraksts
2023. gada 16. marts
Maijas Krūmiņas lekcija “Sieviešu un bērnu pieredze Otrā pasaules kara bēgļu gaitās” muzejā un pētniecības centrā “Latvieši pasaulē” 2023. gada 16. martā.
Vairāk par vakara sarīkojumiem lasiet mājas lapas daļā “Vakara pasākumi”.
ZOLĪTE
sarunas ieraksts
2023. gada 23. februāris
Tematiskā sarunā par zolīti piedalās Baiba Kangere, Mārtiņs Plēsums un Uldis Balodis, to vada muzeja kuratore Marianna Auliciema.
Vairāk par vakara sarīkojumiem lasiet mājas lapas daļā “Vakara pasākumi”.
RAKSTNIEKU CĒLIENS
tiešraides ieraksts
2023. gada 26. janvāris
Virtuālajā rakstnieku cēlienā savu darbu fragmentus lasa Juris Rozītis, un Gundega Šmite. Tikšanos vada un savu dzeju lasa ASV latviešu dzejniece Sarma Muižniece Liepiņa.
Vairāk par vakara sarīkojumiem lasiet mājas lapas daļā “Vakara pasākumi”.
MANITOBAS VECLATVIEŠI
lekcijas ieraksts
2023. gada 19. janvāris
Viestura Zariņa lekcija “Manitobas veclatvieši – līdumnieki un piecgadnieki” muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” tiešraidē 2023. gada 19. janvārī.
Vairāk par vakara sarīkojumiem lasiet mājas lapas daļā “Vakara pasākumi”.
DZIESMINIEKI MUZEJĀ
draugu vakara ieraksts
2023. gada 13. janvāris
Muzeja draugu vakarā ar dziesmām un mūziku priecēja:
♦ Imanta Nīgale un Krišjānis Sils
♦ Gatis Gaujenieks un Arnolds Kārklis
Vairāk par vakara sarīkojumiem lasiet mājas lapas daļā “Vakara pasākumi”.
NYET, NYET, SOVIET!
ieskats izstādē
2022. gads
Izstāde “NYET, NYET, SOVIET! Politiskie protesti un demonstrācijas ārpus Latvijas 1945–1991” bija skatāma Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja telpās no 2022. gada 4. maija līdz 23. jūlijam. Izstādes kuratores Marianna Auliciema un Ieva Vītola šajā video sniedz īsu ieskatu izstādes saturā.
Vairāk par izstādi lasiet mājaslapas daļā “Nyet, nyet, Soviet!”.
KAD BĒGĻI RĪKOJA BADA STREIKU DP NOMETNĒS
lekcijas ieraksts
2022. gads
Aivara Sinkas priekšlasījums “KAD BĒGĻI RĪKOJA BADA STREIKU D.P. NOMETNĒS. Baltijas bēgļu protesti, Apvienotās Karalistes nostāja pret Baltijas valstu okupāciju un Maskavas miera konference 1947. gada martā”.
Vairāk par vakara sarīkojumiem lasiet mājas lapas daļā “Vakara pasākumi”.
BĒGĻU GAITĀS
skolēnu pieredze izlaušanās spēlē
2019. gads
Informatīvs video materiāls par skolēnu piedzīvoto un iespaidiem muzeja “Latvieši pasaulē” veidotajā izlaušanās spēlē un izstādē “Bēgļu gaitās” (2019-2020) par Otrā pasaules kara beigu posma notikumiem Latvijā un to sekām.
Vairāk par izlaušanās spēli var uzzināt muzeja mājaslapas sadaļā “Projekti” – “Bēgļu gaitās”.
VALIANT! BRAUCIENS UZ BRĪVU LATVIJU
filmas treileris
2021. gads
“Valiant! Brauciens uz brīvu Latviju” ir muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” pilnmetrāžas dokumentālā filma par trimdas latviešu politiskajām demonstrācijām. Režisore: Māra Pelēce. Producente: Marianna Auliciema.
Portālā filmas.lv filma skatāma (Latvijas teritorijā, bez maksas).
Vairāk par filmu lasiet mājaslapas daļā “Dokumentālā filma “Valiant!””.
VALIANT!
īsfilma
2018. gads
Šī īsfilma demonstrē fragmentus, kas tiks iekļauti pilnmetrāžas dokumentālajā filmā “Valiant!”, ko pašreiz (2020-2021) veido muzejs “Latvieši pasaulē” un režisore Māra Pelēce.
Pilnmetrāžas filma pastāstīs plašākai publikai gan par šo unikālo automašīnu un tās ceļošanu uz Latviju, gan par trimdas latviešu jauniešu degsmi, drosmi un asprātību, gan par dzīvi un notikumiem viņpus dzelzs priekškara.
VĀRPA. APSOLĪTĀ ZEME
filmas treileris
2017. gads
Pilnmetrāžas dokumentālā filma “VĀRPA. Apsolītā zeme” sniedz ieskatu līdz šim maz zināmā latviešu izceļošanas vēstures lappusē – latviešu baptistu izceļošanā no Latvijas uz Brazīliju 20. gadsimta 20. gadu sākumā.
Vairāk par filmu var uzzināt muzeja mājaslapas sadaļā “Projekti” – “Dokumentālā filma “Vārpa. Apsolītā zeme””.
PROJĀM
“PROJĀM” ir muzeja “Latvieši pasaulē” producēta un mākslinieces Zanes Oborenko veidota animāciju sērija, kas sastāv no 3 īsfilmiņām animētu smilšu tehnikā. Sērijas veidošanā ir izmantoti dzīvesstāsti un priekšmeti no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma.
Īsfilmas veidotas kā ilustratīvs materiāls stāstiem par priekšmetiem “Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs” veidotā izstādē “Latvieša koferis”, “Rīga 2014” projekta “Stūra Māja. Lieta Nr. 1914/2014” ietvaros.
LĒMUMS
2016. gads
Īsfilma stāsta par 1944. gadu, kad, Padomju Savienības karaspēkam atkal pārņemot Latvijas teritoriju, Latvijas iedzīvotājiem nācās pieņemt izvēli – palikt Latvijā vai atstāt savu tēvzemi un doties bēgļu gaitās, iespējams, uz neatgriešanos.
TICĪBA
2016. gads
Ticības vadīta, 1922. un 1923. gadā uz Brazīliju aizceļoja liela grupa latviešu baptistu. Ieceļotāji apmetās neskartā mūža mežā, kur skarbajos un neierastajos apstākļos ierīkoja nometni. Karstā klimata, nepiemērotā uztura un tīra dzeramā ūdens trūkuma dēļ jau pirmajos mēnešos nomira ievērojama daļa veco cilvēku un bērnu. Laika gaitā latviešu ieceļotāji izveidoja koloniju ar nosaukumu “Vārpa”.
RISKS
2016. gads
2. Pasaules kara beigās daudzi Latvijas iedzīvotāji bija spiesti doties bēgļu gaitās, bēgot no Padomju Savienības armijas un kara izpostītās Latvijas. Tie, kuri nespēja doties ar kuģiem uz Vāciju, centās mazās laiviņās nokļūt pāri Baltijas jūrai – uz Zviedriju.
SUKINAVA
2016. gads
19. gadsimta beigās daudzi latvieši jaunas dzīves meklējumos devās uz Sibīriju Krievijā, kur valdība deva naudu lauku iekopšanai un lopu iegādei. Sukinavas koloniju izveidoja latvieši no Alūksnes apkaimes. 1910. gadā tajā bija 110 latviešu un 10 igauņu saimniecības, kas pēc dzimtenē iemantotiem darba tikumiem ar labiem panākumiem saimniekoja līdz pat padomju varas gadiem. 2015. gadā Sukinavas ciemā no visiem 400 iedzīvotājiem bija palikuši vēl tikai 32 cilvēki, kam abi vecāki bija latvieši, un 57 cilvēki, kas dzimuši jauktās laulībās.
Īsfilma veidota, balstoties uz muzeja “Latvieši pasaulē” 2015. gadā veikto ekspedīciju uz Sibīrijā.
Vairāk par ekspedīciju var uzzināt muzeja mājaslapas sadaļā “Braucieni un ekspedīcijas”.
TIMOFEJEVKA
2016. gads
Timofejevka ir latgaliešu ciems Rietumsibīrijā, Krievijā. Tas atrodas Tartasa upes krastā Vengerovas rajonā, aptuveni 550 km attālumā uz rietumiem no apgabala centra Novosibirskas. 20. gadsimta sākumā Timofejevka bija viena no lielākajām latgaliešu kolonijām Sibīrijā. 2015. gadā ciema iedzīvotāju skaits bija sarucis līdz 37 cilvēkiem.
Īsfilma veidota, balstoties uz muzeja “Latvieši pasaulē” 2015. gadā veikto ekspedīciju uz Sibīriju.
Vairāk par ekspedīciju var uzzināt muzeja mājaslapas sadaļā “Braucieni un ekspedīcijas”.
STĀSTS PAR VĪZĒM
Ēvalds Inspēters
2011. gads
Intervija ar Ēvaldu Inspēteru (1926 – 2017), kurā viņš demonstrē vīžu pīšanu un stāsta par dzīvi jaunībā latviešu zemnieku kolonijā Baškīrijā (Krievijā), tostarp sastapšanos ar lāci.
Vairāk par Ēvaldu var izlasīt muzeja veidotajā digitālajā izstādē “Latviešu pēdas pasaulē”.
STĀSTS PAR STELLĒM
Anita Apine – Hermane
2011. gads
Intervija ar Anitu Apini-Hermani, kurā viņa stāsta par aušanu ģimenē, izmantoto aušanas steļļu vēsturi, dzīvi Austrālijā pēc Otrā pasaules kara un aušanas nozīmi savā dzīvē.
Vairāk par Anitu var izlasīt muzeja veidotajā digitālajā izstādē “Latviešu pēdas pasaulē”.