No 2017. gada 13. līdz 20. novembrim norisinājās muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” ekspedīcija uz Buenosairesu un tās provinci, lai apzinātu un ievāktu materiālus par latviešiem Argentīnā. Piedāvājam ielūkoties ekspedīcijas dalībnieku atskatā par tās gaitu.
Kad Latvijā kokiem lapas jau nobirušas un iestājies tumšais rudens laiks, dienvidu hemisfēra sāk gaidīt vasaru. 18. novembris Buenosairesā, Argentīnas galvaspilsētā, tiek sagaidīts vēlā pavasarī. 2017. gads bija īpašs, jo Latvijas 99. gadadiena tika svinēta pēdējo reizi latviešu kopā sanākšanas vietā – Latviešu draudzes namā, Buenosairesas provincē. Celts latviešu rokām 1951. gadā Urlingamā (Hurlingham), aptuveni 40 kilometrus no Buenosairesas centra, togad nams piedzīvoja savu 66. dzimšanas dienu. Diemžēl nedaudzo palikušo latviešu ģimeņu un negatīvā finansiālā stāvokļa dēļ 2017. gada decembra beigās tas tika nodots Argentīnas luterāņu draudzei. Tas mudināja muzeju un pētniecības centru „Latvieši pasaulē“ doties ekspedīcijā, lai ievāktu ziņas un materiālus par latviešiem, kuri iebraukuši Argentīnā pagājušajā gadsimtā, kā arī pēdējās desmitgadēs jau pēc Latvijas netkarības atjaunošanas.
Kopš 19. gs. sākuma migrācija ir bijusi svarīga sastāvaļa Argentīnas vēsturē. Migrācijas viļņi, pirmkārt, no Eiropas, bet vēlāk no Argentīnas pierobežas un citām Latīņamerikas valstīm ir veicinājuši Argentīnas nācijas veidošanos un tās turpmāko attīstību. Buenosairesa ir viena no eiropeiskākajām pilsētām Latīņamerikā, jo liela daļa no iedzīvotājiem ir eiropiešu izcelsmes. Kultūru sajaukšanās Argentīnā radījusi unikālu dzīves stilu, tāpat arī neatkārtojamu mūzikas, dejas, valodas un kulinārijas sajaukumu.
Ar imigrantu ierašanos Buenosairesā var iepazīties Imigrantu muzejā (Museo de los Inmigrantes), kas atrodas ostas rajonā un ir kādreizējais imigrantu hotelis, kas devis naktsmītni un patvērumu iebraucējiem no 1911. līdz 1953. gadam. Pavisam netālu no muzeja atrodas neliela iela, kas nosaukta Latvijas vārdā (Calle Letonia). Šī iela ir bijušās Latvijas goda konsules Argentīnā – Mirdzas Rastbergs Zalts – nopelns, kas tā tika nosaukta pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas deviņdesmito gadu sākumā. Pašlaik šajā ielā atrodas Argentīnas nacionālā pasta ēka.
Latvieši Argentīnā iebraukuši jau 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā pārsvarā kā avantūristi, taču netrūka arī darba meklētāju, kas atrada darbu kā laukstrādnieki kviešu novākšanā vai strādāja naftas laukos Patagonijā. Rosario pilsētas apkaimē, Santa Fe provincē, darbojās arī latviešu baptistu misionāri, kas te bija ieceļojuši no Brazīlijas dienvidiem.
Argentīnā ieceļojuši arī 1905. gada revolucionāri no Krievijas impērijas, kuri te atrada patvērumu no represijām. No literatūras zināms, ka 1907. gadā Patagonijā kāds no Sibīrijas izbēdzis latvietis Jānis Kļaviņš dibinājis latviešu komūnu (citur: kolonija) “Austra” ar 250 dalībniekiem, taču tā pagaisusi bez pēdām. Visticamāk, ka Patagonijas bargā klimata dēļ tie pārcēlās uz citām Argentīnas vietām. Iespējams, ka kādreizējie “Austras” dalībnieki bija Buenosairesas latviešu strādnieku pašpalīdzības grupas dibinātāji 1908. gadā. Pēc dažiem mēnešiem to pārdēvēja par latviešu bibliotēku “Zvaigzne” Buenosairesā un tā pastāvēja līdz 1914. gada sākumam. Arī starpkaru periodā Buenosairesas latviešu sabiedriskā dzīve bija aktīva, darbojās divas konkurējošas organizācijas: Latviešu savienība un Latviešu klubs, 1935. gadā pēc Latvijas pilnvarotā lietveža Brazīlijā un Argentīnā Pētera Oliņa ierosmes izveidojās Buenosairesas latviešu savienība.
Vislielākā latviešu ieceļotāju plūsma bija pēc II Pasaules kara. Argentīna par galamērķi tika izvēlēta galvenokārt tāpēc, ka tika uzņemtas ģimenes ar bērniem. 20. gadsimta vidū Argentīnā ieradušies vairāki tūkstoši latviešu, un tie veidoja otru lielāko latviešu kopienu Latīņamerikā (pēc Brazīlijas).
Pēc Otrā pasaules kara ar jau 20. gs. pirmajā pusē Argentīnā iebraukušo latviešu un Sanmigelas Pāvila draudzes mācītāja Luija Garsijas Iskjerdo atbalstu, tika nopirkta ēka Sanmigelā, Buenosairesas piepilsētā, kas bija pirmā apmešanās vieta lielai daļai latviešu imigrantu. Vēlāk šiem iebraucējiem bijusi iespēja iegādāties vairākas ēkas tajā pašā rajonā, un Sanmigelā izveidojies tā sauktais latviešu kvartāls, kur sākuma periodā, 20. gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, mitinājušās 38 latviešu ģimenes. Nelielā iela, kas vedusi caur šim kvartālam, arī nosaukta Latvijas vārdā. Pašlaik šajā kvartālā dzīvo vairs dažas personas, kas tiešā vai netiešā veidā saistītas ar Latviju. Piecdesmitajos, sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados latviešu kopiena bijusi ļoti aktīva un pārsvarā sanākšanas un saviesīgie pasākumi notikuši tieši Urlingamas Latviešu draudzes namā. Tika rīkoti teātru uzvedumi, kori, regulāri iznāca mācītāja Ilgvara Liepiņa izdotais žurnāls „Vēsts“. Vēlāk tā izdošanu pārņēma Ilgvars Ozols, žurnāls sāka sniegt plašāku informāciju par latviešiem Argentīnā un pasaulē un atgādināja par nozīmīgiem notikumiem Latvijā. Tāpat latvieši Argentīnā stingri iestājās par Latvijas neatkarību, līdz ar lietuviešiem un igauņiem piedaloties protesta akcijās pret Latvijas okupāciju Maija laukumā (Plaza de Mayo), Buenosairesas centrā.
Viens no svarīgākajiem informācijas avotiem par Argentīnas latviešiem ir Ilgvara Ozola un Mirdzas Restbergs – Zalts 2001. gadā, Buenosairesā, izdotā grāmata “Latvieši Argentīnā, Čīlē un Urugvajā”.
Latviešu kopienu Argentīnā pašlaik uztur uz roku pirkstiem saskaitāmi biedri un trīs ģimenēm, kas nodrošina kopienas sabiedrisko dzīvi un vēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Pēdējos gados reizi mēnesī Latviešu draudzes namā pulcējies vien neliels skaits latviešu. Parasti tās ir svētdienas, kad maza grupiņa latviešu un to radinieku ierodas uz dievkalpojumiem, kas jau vairākus gadus notiek spāņu valodā, pēc tam vienmēr seko saviesīgā daļa ar pusdienām un tērzēšanu. Ir vērojama strikta robeža starp vecākās paaudzes latviešiem un to ģimenēm, un tiem latviešiem, kuri, pavisam citu motīvu vadīti, iebraukuši pēdējā laikā. Lielais attālums no Buenosairesas centra, kā arī neieinteresētība apmeklēt dievkalpojumus, kavē jaunākās paaudzes piedalīšanos svētdienas pasākumos. Pēdējos gados nams vienojis latviešus un to draugus Latvijas Neatkarības Proklamēšanas gadadienā, Ziemassvētku pasākumos, kad ierodas argentīniešu Ziemassvētku vecītis – Papa Noel – un pavisam reti – Jāņos.
Lai arī latviešu kopiena Argentīnā ar katru gadu sarūk, 18. novembra svinības latviešu draudzes namā šogad pulcēja vairāk nekā astoņdesmit dažādu paaudžu cilvēkus ar tuvākām vai tālākām saitēm Latvijā. Tika teiktas svētku runas. Andris Ozols, kurš bez oficiāla goda konsula titula vairākus gadus brīvprātīgi veicis tā pienākumus, un viņa tēvs Ilgvars Ozols atklāja svinīgo aktu. Jaunieši latviešu tautas tērpos zālē ienesa Latvijas karogu, bet Argentīnas karogu ienesa gaučo stilā tērpti viesi. Tika nodziedātas abu valstu himnas. Ar runu uzstājās arī jaunais Latvijas goda konsuls Argentīnā Dr. Karlos Arkagni (Dr. Carlos Arcagni). Svinīgais akts turpinājās ar prezentācijām par Latvijas kultūras mantojumu, “Latvieši Pasaulē” muzeja realizētajiem un iecerētajiem projektiem, kā arī par Latvijas Valsts Vēstures arhīvu un iespējām tajā sameklēt savus radurakstus. Viesus priecēja argentīniešu tradicionālās dejas, kā arī tango priekšnesums, kur uzstājās jauniebraucējs Arts Klints ar argentīniešu partneri. Tika klāts bagātīgs svētku galds, netrūka štovēto kāpostu, kā arī argentīniešu “pīrāgu” – empanadas.
Muzejs “Latvieši Pasaulē” nolēma veikt nelielu ekspedīciju uz Buenosairesu, lai ievāktu dažādus materiālus par latviešiem Argentīnā. Ekspedīcijā piedalījās Pasaules mantojuma maģistra studente Mare Heimrāte un „Latvieši Pasaulē“ pārstāve un Latīņamerikas latviešu pētniece Brigita Tamuža, savukārt Latvijas Valsts Vēstures arhīva darbinieks Jānis Rimšāns projektā piedalījās sava atvaļinājuma laikā kā brīvprātīgais. Latvijas Nacionālajā arhīvā (gan Latvijas Valsts Vēstures arhīvā, gan Latvijas Valsts arhīvā) glabājas ziņas par latviešiem Argentīnā, kuras līdz šim pētītas tikai izlases veidā.
Darbs tika sadalīts trīs jomās – etnogrāfiskajā materiālu vākšanā, veicot intervijas ar jaunākās un vecākās paaudzes latviešiem, tāpat tika apskatīti un ievākti materiāli dokumentārā (dokumenti, fotogrāfijas, dienasgrāmatas) un materiālā mantojuma (priekšmeti, artefakti) formās. Projekta gaitā tika apzināti latvieši Argentīnā, pamatā Buenosairesā un tās provincē. Materiāla ievākšana notika trīs dažādās formās. Pirmkārt, strukturētu un brīvu interviju formā, otrkārt, dokumentārā mantojuma formā (dokumenti, fotogrāfijas, dienasgrāmatas, rakstiskas liecības), kā arī materiālā mantojuma formā (dažādi priekšmeti), piemēram, Buenosairesā izdotās grāmatas no latviešu draudzes bibliotēkas, uzņemti unikāli kadri no pēdējām 18. novembra svinībām latviešu draudzes namā Urlingamā, Ilgvara Ozola dienasgrāmatas, rakstītas no 1940. līdz 2016. gadam, kas vēsta par kultūras, sociālo un politisko dzīvi latviešu saimē Argentīnā, plakāti, kas atspoguļo Argentīnas latviešu dalību protesta akcijās pret Latvijas u.c. Baltijas valstu okupāciju. Ir ievākta unikāla informācija, jo tika apsekota vecākā paaudze, kas ieradusies Argentīnā pēc II Pasaules kara un šo personu radinieki. Notika arī intervijas ar jaunākā perioda iebraucējiem, kuri, dažādu motīvu vadīti, iebraukuši Argentīnā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un apmetušies Buenosairesā un tās provincē.
Projekta rezultātā ir bagātinājies ne tikai muzeja “Latvieši pasaulē” krājums, bet arī Latvijas Nacionālajai bibliotēkai tiks nodoti reti periodiskie izdevumi un grāmatas, kas izdotas Argentīnā, bet līdz šim nebija nonākušas LNB rīcībā. Pēc dokumentu izpētes daļa no tiem (kas neattiecas uz personu arhīviem), tiks nodota Latvijas Nacionālajam arhīvam. Projekta īstenošana ir ļāvusi saglabāt vismaz daļu no Argentīnā dzīvojošo latviešu etnogrāfiskā, dokumentārā un materiālā mantojuma, līdz ar to dodot iespēju to pētīt vēsturniekiem, īpaši diasporas pētniekiem.
Ir iegūts unikāls informācijas krājums, kas vispirms tiks apstrādāts un sistematizēts, pievienots muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” krājumam. Ja izdosies piesaistīt finansējumu, nākotnē paredzēts savāktās un pārfotografētās fotogrāfijas pievienot foto datu bāzei www.latviesipasaulefoto.lv, kas tiek papildināts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku.
Ekspedīcijas vākums pēc tā izpētes dos iespēju izveidot pilnīgāku priekšstatu par latviešu kopienu Argentīnā un ļaus pievienot Latvijā līdz šim maz zināmo Argentīnas latviešu stāstu kopējam latviešu tautas vēstures stāstam, kā arī padarīt to pieejamu plašākai Latvijas sabiedrībai. Ņemot vērā to, ka šī bija neliela ekspedīcija, kuras laikā tika apzināti Argentīnas latviešu pašreizējā situācija, laika trūkuma dēļ neizdevās apzināt visu Argentīnā esošo materiālu. Lai pilnīgāk izpētītu un muzeja krājumam pievienotu materiālus no privātpersonām, nepieciešama ilglaicīgāka ekspedīcija un kopīga sadarbība. Svarīgi ir arī uzturēt kontaktu ar jaunajiem ieceļotājiem. Kaut arī Latviešu draudzes nams vairs nebūs vienotājs gan saviesīgās, gan ikdienišķās sanākšanās, ir ideja radīt jaunu kopā sanākšanas vietu, kura interešu un attāluma ziņā mūsdienu situācijai būtu daudz piemērotāka.
Liels paldies visiem, kuri atsaucās mūsu aicinājumam un piekrita intervijām, kā arī ziedoja savus materiālus muzejam “Latvieši Pasaulē”! Jūs esat devuši iespēju iekļaut latviešu tautas vēstures stāstā arī Argentīnas latviešu pieredzi! Īpašs paldies ir latviešu centra darbiniekiem Buenosairesā!
Izsakām lielu pateicību projekta atbalstītājiem: Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai, Pasaules Brīvo Latviešu Apvienībai, Valsts kultūrkapitāla fondam, Lienes Neilandes Fondam, Latvijas Institūtam, Latvijas Nacionālajam kultūras centram, uzņēmumiem “NicePlace”, “Saldais Dzintars”, Rīgas Turisma un informācijas birojam un studijai “Lauska”.
Paldies Jums!
