Mīļie muzeja biedri, draugi un atbalstītāji!
Precizitāte. Pareizība. Noteiktība. Rūpīgums. Muzeja „Latvieši pasaulē” darbu augsti novērtējusi Kultūras ministrijas Latvijas Muzeju padome, šā gada 13. novembrī ar atkārtotu akreditāciju apstiprinot muzeja atbilstību profesionāla muzeja kritērijiem. Šis statuss apliecina, ka mūsu muzeja krājums ar nu jau vairāk kā 35 000 fiziskām un digitālām liecībām par latviešu izceļošanu un dzīvi pasaulē ir iekļauts Latvijas nacionālā muzeja krājumā. Turklāt akreditēta muzeja statuss mūsu astoņpadsmitā darbības gadā dod iespēju piedalīties vairākās valsts un pašvaldību atbalsta programmās, tā skaidri apliecinot plašai sabiedrībai ārzemju latviešu pieredzi kā vērtīgu un neatņemamu daļu no Latvijas vēstures un kultūras mantojuma.
Šogad, vienlaikus ar tematiskām izstādēm, krājuma pastāvīgo papildināšanu, priekšlasījumiem, pasākumiem, izglītojošu spēļu un programmu izveidi, strādājām pie vērienīgā 2025.-2026. gada pētījuma „Māju garša. Latviešu ēdieni pasaulē” – www.maju-garsa.lv. Katru mēnesi pulcinām Rīgā un virtuāli visos kontinentos cepēju, sēņotāju, šmorētāju, dažādu mīklu mīcītāju kopienas, dāmu komitejas, saimniekus, saimnieces, šefpavārus, mātes, tēvus, latviešu skolu un nometņu bērnus. Saņemam saudzētas ģimeņu receptes un praktiskus ieteikumus par mērķtiecīgiem un kādreiz pat izmisīgiem latviešu ēdienu sastāvdaļu meklējumiem visdažādākajās mītnes zemēs. Uzklausot un krājot pieredzes stāstus, izjūtam sirsnīgo viesmīlību un lepnumu, ar ko plašajā pasaulē latviešu ēdieni tiek pasniegti „savējiem” un cittautiešiem.
Muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē” ir sabiedriska organizācija – privāts, profesionāls muzejs. Esam vienīgais muzejs pasaulē, kura galvenais uzdevums ir apkopot priekšmetus, fotogrāfijas un mutvārdu liecības par latviešu izceļošanu no Latvijas un dzīvi un kultūru diasporā. Mūsu stūrakmens, muzeja krātuve, atrodas Rīgā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās, bet birojs ar nelielu tematisku izstāžu zāli un pasākumu telpu atrodas Rīgas centrā – viegli sasniedzamajā Berga bazārā. Daudzi no mūsu piedāvājumiem ir pieejami tiešraidēs vai ierakstos, kas atrodami mūsu mājas lapā. Muzeja ikdienas darbu veic trīs pilna laika un četri daļēja laika darbinieki, neatsverami brīvprātīgie, kā arī piecu personu valde, kas strādā bez atlīdzības.
Katru gadu apzināti strādājam, lai mūsu inovatīviem un ietekmīgiem projektiem sekmīgi piesaistītu atbalstu no Kultūras un Ārlietu ministrijām, Valsts kultūrkapitāla fonda, Sabiedrības integrācijas fonda, Rīgas domes, Latviešu fonda u.c. institūcijām. Tomēr ZIEDOTĀJU atbalsts ir pamats muzeja krājuma veidošanai un uzturēšanai, kā arī jaunu projektu, pētījumu un ar to sastīto izglītības programmu sagatavošanai. Ļoti ceram šajā gadumijas akcijā no jums, mūsu atbalstītājiem, saņemt 60 000 USD jeb 52 000 EUR! Kāda dāsna muzeja labvēle ir apsolījusi dubultot pirmos saziedotos 30 000 USD. Lūdzu palīdziet mums tikt pie šīs brīnišķīgās dāvanas!
2027. gadā muzejs sasniegs 20 darbības gadus. Esam nobrieduši nākošajos piecos gados izveidot pastāvīgu izstādi pastāvīgās telpās Latvijā. Izstādi, kas ar vērienu atspoguļotu latviešu izceļošanu un dzīves ārpus Latvijas – par zemes meklētājiem 19. gadsimtā, baptistu izceļotājiem uz Dienvidameriku, 1905. gada revolūcijas un Pirmā pasaules kara bēgļiem, par ļaudīm trimdas gaitās Otrā pasaules kara laikā un pēc tā, par Padomju laika emigrantiem, kā, protams, arī par mūsdienu izbraucējiem. Šī ir mūsu tautas kopīgā vēsture, un „Latvieši pasaulē” muzejnieku ilggadējā pieredze rāda, ka neviens cits to nestāstīs.
Ko vēl paveicām šogad ar jūsu ziedojumiem un dažādos konkursos papildus piesaistīto finansējumu?
Pēc vairāku gadu darba pie Anglijas fotogrāfa Harija Blezūra lielās negatīvu kolekcijas izveidojām izstādi „Blezūra skats. Latviešu dzīve Lielbritānijā, 1960.-80. gadi”, kas visu vasaru bija skatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kā arī pulcēja apmeklētājus III Eiropas Latviešu kultūras svētkos (ELKS) Bradfordā un vēlāk arī Straumēnos, Anglijā. Izstāde spilgti ilustrēja latviešu kopienu sabiedrisko dzīvi – kopīga svētku svinēšana, bērnu nometnes, sporta spēles, dziesmas un dejas, latviešu mūzikas ansambļi un saviesīgi vakari, kāzas, bēres un citi dzīves notikumi. Izstādes saturs pieejams blezurs.lapamuzejs.lv kā digitāla fotoizstāde latviešu un angļu valodā.
Digitālu izstādes versiju izveidojām arī muzeja godalgotajai izstādei „Nyet, nyet, Soviet! Politiskie protesti un demonstrācijas ārpus Latvijas 1945-1991″, kas tagad pieejama ikvienam latviešu un angļu valodā – nyet-nyet-soviet.lapamuzejs.lv.
Muzeja izstāžu zālē Berga bazārā izveidojām 4 izstādes. Ziemas izstādē „Izmērs – LV” latviešu politisko, sabiedrisko vai personisko dzīvi ārpus Latvijas atspoguļoja 40 T-krekli no muzeja krājuma. Pavasarī izstāde „Pirmie gadi Lielbritānijā” vēstīja par astoņu latviešu bēgļu pieredzi pēckara Lielbritānijā strādājot slimnīcās, raktuvēs un lauku darbos; dzīvojot barakās, šaurās istabiņās vai labdarības namos; vai mācoties angļu skolās un universitātēs. Vasarā neparasta diasporas latvietības izpausme tika rādīta izstādē „Iemūžinātā latvietība. Latviskie tetovējumi diasporā”. Rudens izstādes „Neērtais aicinājums” uzmanības centrā – latviešu sievietes, kuras kļuvušas par mācītājām luterāņu baznīcā un kalpo ārpus Latvijas, jo sieviešu ordinācija mācītāju amatā Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā tika apturēta 1993. gadā, un nav atjaunota.
Mūsu mājīgajās telpās Berga bazārā Rīgā piedāvājām tematiski raibu vairāk nekā 40 sarīkojumu programmu dažādām interesēm: lekcijas, sarunas, diskusijas, izstāžu atklāšanas, zolītes vakarus, sadziedāšanos un trimdas autoru grāmatu apspriešanu. Filmēto sarīkojumu ierakstus var skatīties muzeja interneta lapā.
Krājuma pētniecības rezultātā vasarā izveidojām muzeja kartīšu spēli „Lelle vai lācis? Latviešu bērnu lietas pasaulē”. Spēle ir rotaļīgs veids, kā iepazīt latviešu bērnu dzīvi dažādos laikos un dažādās pasaules vietās. Tā sastāv no 38 kartītēm, kurās redzami priekšmeti no muzeja krājuma un ārpus Latvijas mītošo latviešu bērnu ikdienas. Spēli izstrādājām pēc Latviešu valodas aģentūras ierosinājuma un to var iegādāties aģentūrā.
Latvijas kultūrvietām turpinājām piedāvāt muzeja krāšņo izstādi „Stāstu sega”. Tā ir lielformāta tekstilmozaīka, kura veidota no vairāk nekā 1000 maziem auduma kvadrātiņiem un atspoguļo ārzemju latviešu vienotību un viņu daudzveidīgos dzīves gājumus ārpus Latvijas. Pavasarī izstāde bija apskatāma Rīgas Centrālajā bibliotēkā, un šobrīd līdz gada beigām – Talsu Galvenajā bibliotēkā.
Rūpējoties par muzeja ilgtspējīgu nākotni, stiprinājām sadarbību ar Latvijas valsts pārstāvjiem. Tikām ievēlēti darbam Ārlietu ministrijas Diasporas konsultatīvā padomē, kur piedalīsimies saskaņotas diasporas politikas veidošanā. Muzeja 18 gados uzkrātā pieredze iegūst pieaugošu profesionālu novērtējumu no Latvijas institūcijām, piešķirot šogad muzejam valsts atbalstu 121 000 EUR apmērā.
Muzeja krājums šogad audzis par vairāk kā 2000 vienībām, paldies par to priekšmetu dāvinātājiem! Ar muzeja krājumu regulāri iepazīstinām pētniekus un interesentus, reizi mēnesī atverot muzeja krātuves durvis publikai. Ik mēnesi LNB ātrijā izrādām savu Mēneša priekšmetu. Piedalāmies radio un TV raidījumos, uzstājamies sarīkojumos un semināros – par to var lasīt mūsu interneta lapā.
Muzejam var ziedot vairākos veidos, vairākās valstīs iegūstot arī nodokļu atvieglojumus. Mūsu mājas lapas sadaļā „Iesaisties” atrodama visa informācija, t. sk. par maksājumiem ar bankas karti vai pārskaitījumiem uz muzeja Latvijas kontu.
ASV rakstīt čeku uz LDMF vai Latvian Diaspora Museum Fund, Inc vārdu, un čeku sūtīt: LDMF ℅ Sarma Liepiņš, 27 Highland Rd., Boxford, MA 01921. LDMF ir bezpeļņas organizācijas status ASV.
Kanādā, lai saņemtu nodokļu atlaidi, čeku adresēt „Latvian Relief Society of Canada-Daugavas Vanagi” ar piezīmi, ka ziedojums ir muzejam „Latvieši pasaulē”. Čeku sūtīt: Gunta Reynolds, Daugavas Vanagi Kanādā, 4 Credit Union Drive, Toronto, ON M4A 2N8.
Katrs jūsu ziedojums kalpos nākamā, 2026. gada muzeja darbības nodrošināšanā, bet vienlaikus būs stūrakmens nākamo piecu gadu muzeja attīstības akcijā, vērienīga pamatfonda veidošanā muzeja pastāvīgās izstādes un pastāvīgo telpu mērķa sasniegšanā.
Sirsnīgs paldies!
Sarma Muižniece Liepiņa, muzeja valdes priekšsēde
Uldis Dimiševskis, muzeja izpilddirektors