Tautastērps bēgļu meitenītei
Šo Bārtas tērpu trīsgadīgajai Laurai Sāns mamma darinājusi latviešu bēgļu nometnē Felbahā, Vācijā pēc Otrā pasaules kara.
Šo Bārtas tērpu trīsgadīgajai Laurai Sāns mamma darinājusi latviešu bēgļu nometnē Felbahā, Vācijā pēc Otrā pasaules kara.
Kārlis Karelis savu pirmo kori nodibināja 16 gadu vecumā dzimtajā Vaiņodē, Latvijā. Otrā pasaules kara beigās viņš bija spiests pamest dzimto zemi un doties bēgļu gaitās. 1955. gadā Gēteborgā Zviedrijā viņš nodibināja latviešu jaukto kori. Šis kamertonis tika izmantots diriģenta darbā.
“Izstāde kā iedvesma, kā aicinājums, kā lūgums pēc drosmes. Tā skar šobrīd ļoti aktuālu tēmu, par kuru ir vitāli nepieciešams runāt. Gada balvas žūrija cer, ka mēs nepagursim pasaulei atgādināt,
Šo 12. gadsimta latgaļu tērpa atdarinājumu izgatavoja Kanberas tautas deju kopas “Sprigulītis” dejotāji. Gatavojoties Sidnejas Operas nama atklāšanai 1973. gadā, dažādas Austrālijā dzīvojošas etniskās grupas tika aicinātas pieteikties konkursam par iespēju uzstāties šajā vēsturiskajā notikumā.
Gandrīz katrās latviešu mājās ārpus Latvijas ir kāds tautastērps, kas tiek augstu godāts un cienīts – paņemts līdzi no Latvijas kā dzimtas relikvija, mantots no paaudzes paaudzē, pašu gatavots, austs
Gaujenieku ģimenē ir kāds īpašs tautastērps. Grezno vīriešu tautastērpu savam vīram darinājusi Zigrīda Gaujeniece, un savulaik Alfrēds Gaujenieks to vilcis dažādos latviešu sabiedrības sarīkojumos. Tad, aizlienēts citiem Amerikas latviešiem, tas bija pazudis, bet pirms deviņiem gadiem brīnumainā kārtā atradies!
Aicinām uz Linarda Kalniņa lekciju “Trimdas rokmūzika”. Linards Kalniņš ir datu zinātnieks, mūzikas pedagogs un rokmūzikas entuziasts. Desmit gadus izglītojies un strādājis Vācijā un Dānijā. Rakstījis par mūziku portālam Satori.lv
13. maijā plkst. 13.00-21.00 aicinām uz Muzeju nakti muzejā “Latvieši pasaulē” Berga bazārā. Muzeju nakts devīze šogad ir “Radīšana”. Par radīšanu biežāk domājam kā par skaistu, brīvu, paša izvēlētu jaunradi,
Krievijas Federācijā, Baškortostānas republikā atrodas Arhangeļskas rajons, kur Maksima Gorkija ciemā joprojām dzīvo daudzi latviešu izceļotāju pēcteči. Līdz 2021. gadam ciema vidusskolā notika aktīva latviešu folkloras ansambļa “Atbalss” darbība. Košais, savdabīgais tautastērps ir viens no pirmajiem ansambļa tērpiem. Tas tapis 2004. gadā.
Neilgi pēc ierašanās jaunajā mītnes zemē ASV, 14 gadus vecā Maija viena pati ASV Kongresa bibliotēkā pētīja Latvijas etnogrāfijas grāmatas un uz rūtiņu papīra pārzīmēja Nīcas tautastērpa rakstus.