Izstāde “Blezūra skats. Latviešu dzīve Lielbritānijā, 1960.-80. gadi” ļauj ieskatīties Anglijas latviešu dzīvē laikā, kad trimdas kopienās dzīve kūsāja un latvietība tika apņēmīgi kopta.
Lielbritānija bija pirmā valsts, kas organizēti uzņēma latviešu bēgļus, kuri pēc Otrā pasaules kara atradās bēgļu nometnēs Vācijā. Dzīves apstākļi pirmajos gados Lielbritānijā bija grūti – valdīja trūkums, darbs bija smags, bet atalgojums – niecīgs. Daudzi vēlāk emigrēja tālāk, taču aptuveni 13 000 latviešu palika dzīvot Lielbritānijā. Aktīvākie centās atrast cits citu, un jau drīz pēc ieceļošanas sāka veidoties spēcīgas latviešu kopienas Londonā, Korbijā, Bredfordā, Līdsā, Notingemā un citviet. Latvieši dibināja savas organizācijas, iegādājās kopienu īpašumus, rīkoja kultūras sarīkojumus, aizstāvēja baltiešu intereses un cīnījās par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Viņus vienoja Tēvzemes zaudējums, skarbi pēckara gadi nometnēs un cerība uz jaunu, mierīgu dzīvi.
Izstādē varam ielūkoties šīs latviešu paaudzes un viņu bērnu dzīvēs 1960.–1980. gados. Viņi dzīvoja britu sabiedrībā, bet ik dienas neatlaidīgi uzturēja un kopa savu latvietību. Viens no šiem latviešiem bija Harijs Blezūrs (1926–2000) – Latvijas patriots un fotogrāfs. Šogad viņam būtu palikuši 99 gadi. Lai gan Harijs bija amatieris, viņš ar lielu aizrautību dokumentēja latviešu sabiedrisko dzīvi. Viņa darbi bieži tika publicēti latviešu trimdas presē.
Pateicoties Blezūra ģimenes dāvinājumam, muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” ir ieguvis vairāk kā 9 000 Harija fotonegatīvu. Šī bagātīgā kolekcija spilgti ilustrē latviešu sabiedrisko dzīvi kopienu iegādātajās Anglijas muižās – “Almēlijā”, “Straumēnos”, “Mūsmājās” un “Rofantā”. Dzīve šo attēlu atspoguļojumā atklājas piesātināta un daudzveidīga: tā ir kopīga Ziemassvētku un Jāņu svinēšana, bērnu nometnes, sporta spēles, dziesmu un deju svētku tradīcija, latviešu mūzikas ansambļi un saviesīgi vakari, kā arī latviešu kāzas, bēres un citi nozīmīgi dzīves notikumi.
Lai iepazītu unikālo Blezūra kolekciju, izstādē piedāvājam apskatīt 99 fotogrāfijas. Tās ļauj ielūkoties mūsu tautiešu ikdienas dzīvē – latvieši savējo vidū. Attēli izvēlēti, meklējot cilvēku personīgās pieredzes un atklājot tās uz latviešu sabiedrības fona. Atlasītie attēli ļauj sajust fotogrāfa rokrakstu – tajā netrūkst ne sirsnības, ne humora, ne spējas noķert dzīves svarīgākos mirkļus.
Izstādes veidotāji
Kurators: Uldis Dimiševskis
Mākslinieks: Jeremy Smedes
Izpēte: Anita Zakatistova (dz. Blezūrs)
Atbalstītāji
LR Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Daugavas Vanagu Fonds, Mūrbūdu sidrs
Izstāde apskatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas -1. stāvā no 2025. gada 5. jūnija līdz 27. septembrim
Bibliotēkas darba laiks:
P, O, T, C, P: 10-20
S: 10-18
Sv: slēgts








