Rotaļlietas muzeja krājumā
Muzejs „Latvieši pasaulē” glabā liecības par latviešu pieredzi ārpus Latvijas – izceļojot no Latvijas un veidojot dzīvi jaunās mājvietās visā pasaulē pēdējos divos gadsimtos. Lai gan par aizbraukšanu parasti lemj pieaugušie, kopā ar viņiem ceļo arī bērni. Ceļojot ar bērnu, lielākais izaicinājums ir saglabāt drošības un māju sajūtu, pat ja naktsmājas mainās un rītdiena ir neskaidra. Bieži mierinājumu sniedz kāda pazīstama rotaļlieta – mīļmantiņa, kas rada māju sajūtu svešumā.
Rotaļlietas ir reti, bet īpaši priekšmeti muzeja krājumā. Tās atgādina, ka aiz katra migrācijas stāsta slēpjas arī bērna pieredze – rotaļas, ilgas un drošības meklējumi jaunā vidē. Katra rotaļlieta, kas nonāk muzeja kolekcijā, palīdz saglabāt kāda latviešu bērna stāstu pasaulē.
1944. gada jūnijā, jau grūtniecības pēdējos mēnešos, Milda Sāns devās bēgļu gaitās no Latvijas. Vīrs Bernhards viņai pievienojās vēlāk Vācijā, kur augustā beigās Lāges pilsētiņā piedzima viņu meita Laura. Kara beigās ģimene bēga tālāk no kara frontes, nonāca amerikāņu kontrolētajā zonā un atrada pagaidu patvērumu Felbahas (Fellbach) bēgļu nometnē pie Štutgartes.
Trūcīgajos pēckara apstākļos Milda no sava karakula mēteļa uzšuva meitai mīļmantiņu – lāci Tediju. Vēlāk Laura dāvanā saņēma arī veikalā pirktu lāci Pandu. Abi rotaļlāči bija viņai līdzi arī 1948. gadā, kad viņa ar mammu pārcēlās uz Zviedriju. Laura glabāja tos ilgi pēc tam, kā piemiņu no bērnības, un no bēgļu dzīves Vācijā.
