Piparkūkas un Ziemassvētku tradīcijas ārpus Latvijas
Latvieši visā pasaulē uztur savas Ziemassvētku tradīcijas, cenšoties radīt māju un piederības sajūtu arī tālu prom no Latvijas. Ēdiens un tā gatavošanas paražas šajā procesā bieži kļūst par svarīgu saikni ar dzimteni.
Viena no noturīgākajām Ziemassvētku tradīcijām latviešu diasporā ir piparkūku cepšana. No gatavošanās svētkiem ģimenes lokā tā daudzviet kļuvusi par kopīgu aktivitāti draudzēs un biedrībās, nereti kalpojot arī līdzekļu vākšanai kopienas vajadzībām.
Gan pārmantotās, gan pielāgotās piparkūku receptes veido šo tradīciju daudzveidību un palīdz uzturēt latvisko Ziemassvētku sajūtu nākamajās paaudzēs ārpus Latvijas.
Muzejs „Latvieši pasaulē” veic pētījumu “Māju garša” – vāc priekšmetus un stāstus par latviešu ēdieniem ārpus Latvijas. Vairāk informācijas: www.maju-garsa.lv.
Mirdza Rollis (dz. Beltiņa 1925 Ezerē, Latvijā – 2025 Kalamazū, ASV) Otrā pasaules kara laikā kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Vēlāk viņa pārcēlās uz Angliju, un tur piedzima viņas četri bērni. 1958. gadā viņa ar ģimeni pārcēlās uz ASV un pievienojās vecākiem un māsai Kalamazū, Mičiganā. Tur viņa strādāja kā skrodere, kā arī aktīvi iesaistījās Latviešu Evaņģēliski luteriskajā apvienotajā draudzē un tās Dāmu komitejā.
1962. gadā Kalamazū draudzes Dāmu komiteja labdarības nolūkos uzsāka piparkūku cepšanas talkas, izmantojot vienotu recepti. Talkas notiek joprojām. Izmantojot šo recepti, 2023. gadā Mirdza Rollis 98 gadu vecumā pati izcepa šīs piparkūkas dāvināšanai draugiem.
Muzeju kolekcijās ēdiens ir retums, jo to ir sarežģīti saglabāt. Mirdzas piparkūkas izskatās gandrīz kā tikko ceptas, jo cukurs un garšvielas tajās darbojas kā dabīgi konservanti. Sausajā, stabilajā muzeja vidē tās nebojājas, taču vairs nav ēdamas – kļuvušas cietas un pārsusinātas, tās saglabātas tikai vizuāli.
