Leģionāru izdošana Padomju Savienībai
Pēc Vācijas kapitulācijas Otrajā pasaules karā simtiem Baltijas valstu iedzīvotāju, kuri bija bijuši iesaukti Vācijas bruņotajos spēkos, meklēja patvērumu neitrālajā Zviedrijā. Lielākā daļa bija latviešu karavīri. Sākotnēji viņi tika internēti dažādās vietās, bet vēlāk apvienoti nometnē Rennesletē, pie Ēkšes pilsētas.
Padomju Savienības politiskā spiediena rezultātā 1945. gada novembrī Zviedrijas valdība pieņēma lēmumu par leģionāru izdošanu. Šis lēmums izraisīja plašu sabiedrības nosodījumu Zviedrijā. Notika protesti, badastreiki, kā arī studentu, arodbiedrību un baznīcu pārstāvju demonstrācijas.
Neraugoties uz protestiem, 1946. gada janvārī 132 latvieši tika ar varu nogādāti autobusos un izdoti Padomju Savienībai. Izdošanas procesa laikā četri latvieši izdarīja pašnāvību, bet vairāki citi protestējot sevi smagi ievainoja. Astoņi karavīri izdošanas brīdī atradās Zviedrijas slimnīcās un netika izdoti.
Zviedru ārsts Hanss Silvers (Hans Silver) bija Kristianštates slimnīcas galvenais ārsts un vadītājs no 1938. līdz 1962. gadam. Silvers šo Rīgas Melnā balzama pudeli saņēma kā dāvanu no kāda leģionāra, kurš 1945.–1946. gadā meklēja palīdzību, lai izvairītos no izdošanas Padomju Savienībai. Pēc Hansa Silvera nāves pudeli atrada viņa znots Džampjēro Marzokelli (Giampiero Marzocchelli). Viņš to saglabāja, uzskatot to par nozīmīgu vēsturisku liecību. Leģionāra vārds, kā arī viņa turpmākais liktenis nav zināmi.
