Nedēļas nogalē muzeja pētnieces Brigita Tamuža un Ieva Vītola viesojās Alūksnes novadā, kur satika Lauru latviešu kolonijas pēctečus un pasākumā Alūksnes muzejā stāstīja par kolonijas vēsturi un dzīvi tās pastāvēšanas laikā simts gadu garumā.
Izpētes brauciena pirmajā dienā tika dokumentēta maizes cepšana saimnieces Sarmītes Birzgales mājās – viņa rupjmaizi cep pēc senas receptes tā, kā savulaik to darīja viņas vecmāmiņa Austra Lācīte Lauros, “Jaunpečoru” mājās un vēlāk, pēc Lācīšu ģimenes pārcelšanās no Lauriem uz Latviju – Bejas “Saļņos”. Kopā ar Austras meitām Skaidrīti un Viju tika precizētas ziņas par Lauru fotogrāfijās redzamajiem cilvēkiem un notikumiem.
Vakarpusē kopā ar Lauru latviešu pētnieci un pēcteci Violu Korpu tika īstenots brauciens uz Igauniju, kur no skatu torņa Meremee kalnā paveras plaša ainava uz apkārtni, tostarp uz Lauriem un Pečoriem, kas savulaik bija vieta, kurp Lauru latvieši devās gan tirgoties, gan iepirkties, gan mācīties. Diemžēl kopš krievijas uzsāktā kara Ukrainā nav vairs iespējams nokļūt Lauros, kas mūsdienās atrodas Pleskavas apgabalā, ļoti tuvu Latvijas un Igaunijas robežai.
Nākamā diena iesākās ar agri, kopā ar pededzieti Raimondu Kūli apbraukājot daļu no Lauru pagasta robežas – kad 1923. gada 1. novembrī tika noslēgts Latvijas un Igaunijas savienības līgums ar papildvienošanos par valstu robežām, divas trešdaļas Lauru kolonijas teritorijas pievienoja Igaunijai, vienu trešdaļu – Latvijai, tā mūsdienās atrodas Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Pēc rīta ekskursijas pa pierobežu sekoja kupli apmeklēts, sirsnīgs un izzinošs pasākums Alūksnes muzejā, pulcējot daudzus jo daudzus Lauru latviešus un viņu pēctečus. Noklausoties Brigitas Tamužas un Ievas Vītolas stāstījumus par Lauru latviešu koloniju, pasākuma saviesīgajā daļā notika dalīšanās ar atmiņām, fotogrāfiju skatīšanās, kontaktu uzņemšana tālākiem pētījumiem. Liels paldies Alūksnes muzejam, jo īpaši Zandai Pavlovai un Jolantai Baldiņai par sirsnīgo uzņemšanu un Sarmītei Birzgalei, Vijai Litauniecei un Natai Meģei par gardo galda klājumu! Paldies par saņemtajām dāvanām no Alūksnes muzeja, no Regīnas Killi un no Viktora Litaunieka, kurš bija sarūpējis konfektes īpašā, simboliskā iesaiņojumā – ar Lauru baznīcu un ozolzīlēm, kas gluži kā Lauru latvieši ir satiekami visur pasaulē! Paldies fotogrāfam Jānim Podniekam par pasākuma iemūžināšanu!
Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” pateicas visiem satiktajiem laurēniešiem, īpašs paldies Mārai Krieviņai, Vizmai Supei un Ritai Zaķei par Lauru latviešu priekšmetu dāvinājumiem muzeja krājumam, Selgai Bīberei, Guntim Irbem, Monikai Miglānei, Mārai Kalnai, Mirdzai Kornei, Inārai Vīndedzei par sadarbību digitalizēt un tālākos pētījumos izmantot fotogrāfijas un dokumentus no ģimenes arhīviem! Paldies Gaidai Zujevai, kuras ieguldījums Lauru latviešu kopienas uzturēšanā ir bijis ļoti, ļoti nozīmīgs!
Uz tikšanos nākamreiz Alūksnē un Alūksnes novadā, kur dzīvo daudzi Lauru latviešu pēcteči, glabājot siltā piemiņā savu dzimtu un Lauru kolonijas stāstus un atmiņas!
Sagatavoja Ieva Vītola, muzeja un pētniecības centra pētniece. Foto autores: I. Vītola, B. Tamuža, V. Korpa.
Pētījumu par Lauru latviešu koloniju atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Lienes Neilandes fonds.
