Atskatoties uz aizvadītā tematisko pasākumu cikla “Pavasara LaPa” tiešsaistes sarunu pasākumiem, publicējam muzeja “Latvieši pasaulē” pētnieces Brigitas Tamužas nelielu atskatu par pēdējā pasākuma “Roka pret ķepu un šķēps pret zobiem” galveno varoni – piedzīvojumu meklētāju Aleksandru Ziemeli. Pasākuma, kas norisinājās 2021. gada 6. maijā, video ierakstu aicinām noskatīties muzeja lapā sociālajā tīklā “Facebook”.
Par reti kuru latvieti var atrast tik daudz informācijas – gan patiesas, gan kļūdainas, gan latviešu un angļu, gan spāņu un portugāļu valodā – kā par Aleksandru jeb Sašu Ziemeli (1890. g. Rīgā, Latvijā – 1970. g. Grīnleinā/Green Lane, ASV). Viņš bijis vienīgais baltais cilvēks, kurš no indiāņiem apguvis māku uzveikt jaguārus (brazīlieši tos sauc par tīģeriem) ar šķēpu. Kaut arī no aptuveni 300 nogalinātajiem jaguāriem tikai apmēram 30 bija pieveikti tādā veidā, šīs slavas oreols apvij A. Ziemeļa personību vēl ilgi pēc viņa aiziešanas mūžībā.
Vai Saša Ziemelis būtu arī mūsu laiku varonis, kad arvien skaļāk skan dabas aizstāvju balsis? Cilvēki, kuri viņu pazinuši personīgi, domā, ka mūsdienās viņš būtu viens no kvēlākajiem Pantanāla dabas aizstāvjiem. A. Ziemelis vienmēr uzsvēris, ka neatzīst bezjēdzīgu nogalināšanu, bet iznīcinājis plēsoņas pēc fazendu īpašnieku lūguma, kad tie apdraudējuši ganāmpulkus un reizēm pat cilvēkus. Taču no otras puses – viņš par dārgu samaksu džungļos pavadīja bagātus cilvēkus, kuri šāva dzīvniekus tikai sava prieka pēc…
A. Ziemelis neapšaubāmi bijis drosmīgs sava ceļa gājējs, pēc mūsdienu mērauklas – pat avantūrists: 16 gadu vecumā aizbēdzis no vecākiem, strādājis dažādus gadījuma darbus, klejojis pa Dienvidamerikas plašumiem, gūstījis dzīvniekus zoodārziem, pavadījis džungļos citus piedzīvojumu meklētājus un zinātniekus, lasījis neskaitāmas lekcijas par džungļu dzīvi un pat filmējies Holivudas seriālā.
Lasīsim, ko teicis (rakstījis) pats Saša Ziemelis!
Nevar prast īsti cienīt arī labu drošību, iekams nav izbaudītas briesmas. Savu dzīves lielāko daļu esmu pavadījis šādās vietās un darīdams visu to, ko ļaudis apzīmē par bīstamu, bet par visinteresantāko es uzskatu cīņu ar jaguāru – roka pret ķepu un šķēps pret zobiem. Patiesībā tur nav nedz medinieka, nedz medijuma, ir tikai divi naidnieki, katrs pārliecināts par savu pārspēku un gaidāmo uzvaru. (A. Ziemelis)
Te jau izredzes uz cīņas iznākumu kā zvēram, tā medniekam ir vienādas. (..) Cilvēks pa lielākai daļai no šāda veida cīņas iznāk kā uzvarētājs. (..) Tā ir nopietna divkauja, kurā vienam neizbēgami jāmirst. (A. Ziemelis)
Naktī, sēžot uz savas peldošās mājas vienkāršā lieveņa, raugoties tumšajās džungļu krastu ēnās, es ilgi varēju klausīties burvīgās džungļu nakts skaņās, kas kā stipra narkotiska viela spēj iemidzināt i pašu cilvēlu, i viņa dvēseli. Tā bija burvīga sajūta, un es jutos pilnīgi apmierināts. (A. Ziemelis)
Kāpēc A. Ziemelis par to rakstījis tik rūgti?
Biju nodomājis parādīt visus Matto Grosso brīnumus filmā (..). Biju pārliecināts, ka ziemeļamerikāņiem patiks iemest skatu šajā mazpazīstamajā valstībā Brazīlijas vidienē. Tur nebija sastopami mednieki baltās tropu cepurēs, kas ceļo iedzimto pavadībā un kam seko nesēju un šķēpiem bruņotu vīru bars, tur pletās purvi un mūžameži (..), tur dzīvoja nepazīstami un brīnišķīgi dzīvnieki un spožām spalvām rotāti putni tāpat kā pirms miljoniem gadu. Galu galā es sapratu, ka esmu džungļu mednieks un nevis Tarzāns un ka ir neiespējami novērtēt Džakima Gato (indiānis, kurš iemācīja A. Ziemelim uzveikt jaguāru ar šķēpu – BT) džungļu dzīves māku vai arī tīģera varenību ar amerikāņu kino biļešu cenu.”
Ar dzīvi džungļos esmu apmierināts. Tur jūtos drošāk nekā Sanpaulā, pārejot ielas. (A. Ziemelis)
A. Ziemelis bija ne tikai džungļu, bet arī komiksu varonis!
Tomēr tie gadījumi, kad zvēru nošauj – ātri aizmirstas, turpretim tie, kuros lietots šķēps, nekad no prāta neizzudīs. (A. Ziemelis)
Aleksandra Ziemeļa sieva Edīte Ziemelis (Edith Siemel) ar sava vīra leģendāro šķēpu, ko viņš lietoja jaguāru uzveikšanai. Green Lane, 2005. gads. Foto autors: Kārlis Cerbulis.