LATVIEŠI OGĻU RAKTUVĒS EIROPĀ
Pirmie latvieši, kuri atstāja bēgļu nometnes Vācijā pēc Otrā pasaules kara, nereti kļuva par melnstrādniekiem. Jauni vīrieši devās uz ogļu raktuvēm Lielbritānijā, Beļģijā un Francijā. Šis darbs bija bīstams, psiholoģiski un fiziski grūts, toties bijušie bēgļi varēja nopelnīt iztiku un nodrošināt mājokli sev un savām ģimenēm.
Akmeņogle ar papardes nospiedumu. To Mārtiņš Kļaviņš (1911 – 1989) atrada ogļu raktuvēs Francijā 20. gadsimta 40. gadu beigās.
Lauksaimnieks Mārtiņš Kļaviņš Otrā Pasaules kara beigās vispirms nonāca gūstā Putlosā, Vācijā, un Zēdelgēmā, Beļģijā, bet pēc tam pievienojās ģimenei Lībekā. Pēc pārceļošanas uz Franciju Mārtiņš sāka strādāt ogļu raktuvēs mazpilsētā Monso le Mine (Montceau les Mines), kur aizvadīja visu savu darba mūžu. Starp raktuvju strādniekiem Mārtiņš bija vienīgais latvietis. Strādājot pazemē 800 metru dziļumā, Mārtiņš atrada akmeņogļu gabalus ar papardes nospiedumiem un dažus uznesa virszemē, lai parādītu darbabiedriem. Nospiedumi uz akmeņogles radušies karbona jeb akmeņogļu ģeoloģiskajā periodā pirms aptuveni 300 miljoniem gadu, kad Francijas teritorijā auga papardes.
Muzeja “Latvieši pasaulē” krājumā glabājas liecības par latviešu bēgļu pirmajiem darbiem jaunajās mītņu zemēs – priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti un intervijas.
