SVINOT LATVIJAS VALSTS SVĒTKUS VISĀ PASAULĒ
Pēc Otrā pasaules kara latviešu kopienām ārpus Latvijas allaž ir bijis svarīgi atzīmēt Latvijai īpašās dienas – pat tajā laikā, kad Latvijā tās nedrīkstēja svinēt. Okupācijas laikā 18. novembri trimdā parasti atzīmēja ar svinīgu aktu sērīgās noskaņās, atceroties tos gadus starp abiem pasaules kariem, kad Latvija bija neatkarīga, un pieminot savu Tēvzemi, ģimeni un paziņas, kuri bija spiesti dzīvot zem padomju okupācijas jūga. Mūsdienās Latvijas valsts svētku svinības latviešu centros pasaulē ir priecīgi un pacilāti notikumi – latvieši un viņu pēcteči sanāk kopā gan 18. novembrī, gan arī Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā 4. maijā.
Šajos svētku pasākumos ir bijis pieņemts izstādīt Latvijas valsts simbolus – karogu, ģerboni, nereti arī nolikt ziedus pie kāda atdarināta Brīvības pieminekļa. Muzeja ekspedīcijās esam sastapuši Brīvības pieminekļa atveidojumus dažādās tehnikās: Melburnā, Austrālijā – uz foto banera; Buenosairesā, Argentīnā – izgrieztu no putuplasta; Hamiltonā, Kanādā – atveidotu kā lielformāta glezna. Sastopot “Mildu” kādā diasporas kopienā, tiek uzburta aina – Rīgas sirds, ar valsts brīvības simbolu pašā centrā. Tā tiek radīta vieta tālu prom no Latvijas, kur tautieši visā pasaulē piemin savu Tēvzemi.
Brīvības piemineklis
Darinājis Alfrēds Karitons Bostonā 1958. gadā
Muzejam “Latvieši pasaulē” dāvinājusi Bostonas Daugavas (8.) skautu nodaļa
Brīvības pieminekļa atveidojums (2.25 metrus augsts) ir izgatavots 1958. gadā, kad Latvijas neatkarības proklamēšanas 40. gadadienai par godu Dailes teātra aktieris un režisors Reinis Birzgalis bija izdomājis plašu uzvedumu, kura centrālā dekorācija bija Brīvības piemineklis. Pieminekli izgatavoja Bostonas Daugavas Vanagu apvienības biedrs, mākslinieks-dekorators Alfrēds Karitons (1903 – 1987). Vēlāk Brīvības piemineklis tika izmantots citos Daugavas Vanagu sarīkojumos, līdz tas tika uzdāvināts skautiem, kur tas goda vietā Bostonas latviešu namā, kas vienlaikus bija latviešu skautu mītne, kalpoja vēl piecdesmit gadus.
