ĀRSTĒTIES LATVISKI
Nonākot mītņu zemēs pēc Otrā pasaules kara, latviešu ģimenēs augstākās izglītības iegūšana tika noteikta kā svarīga prioritāte. Tāpat kā Latvijā, arīdzan trimdā augstāko izglītību centās iegūt arī sievietes. Daudzās zemēs, piemēram, Austrālijā un Dienvidamerikas valstīs, tolaik tas bija neierasti.
Skolojot jaunākās paaudzes, nereti tika dota priekšroka inženierzinātņu, jurisprudences, arhitektūras, medicīnas, tostarp zobārstniecības studijām. Rezultātā gandrīz katrā lielākā pilsētā, kur atradās latviešu kopiena, bija latviešu ārsts, kurš savā praksē apkalpoja latviešu sabiedrību. Viņu klienti juta uzticību, ārstējoties pie pazīstama, latviski runājoša speciālista.
Latviete Rita Grīslis (precējusies Sēja, 1935-2022), mācoties zobārstniecības fakultātē Oregonas Universitātē, ASV, savā klasē bija vienīgā sieviete starp 79 vīriešiem. Rita ieguva grādu un 1960. gadā nokārtoja pārbaudījumu, saņemot zobārstes diplomu. Neilgi pēc tam Rita atvēra savu zobārstniecības privātpraksi Milvokos, Oregonas štatā, ASV.
Šis izšuvums, kuru darinājusi Ritas vīramāte Erna Sēja (dzimusi Martinsone) 20. gadsimta 70. gados, rotāja Ritas privātprakses uzgaidāmo telpu. Šajā telpā bija skatāma arī neliela “latviska izstāde”, kurā kā eksponēti bija dažas ierāmētas monētas, Nameja gredzens, austas segas fragments un Latvijas karte. Laikam ejot, birojā tika mainītas tapetes un mēbeles, bet izšūtā glezniņa palika.
Ritas pacienti bija gan latvieši, gan amerikāņi – nereti pat vairākās paaudzēs. Ar latviešu pacientiem Rita sarunājās latviski. Rita laboja zobus arī jauniešiem, kuri no Latvijas bija ieradušies Kursā, lai piedalītos latviešu vasaras vidusskolā Vašingtonas pavalstī.
