SALS SIBĪRIJAS LATVIEŠU CIEMĀ
Latviešu ciems Lejas Bulāna (Hижняя Буланка) atrodas Krasnojarskas apgabala Karatūzas rajonā, skaistā Sibīrijas vietā – Sajānu kalnu tuvumā, Kebežas un Bulankas upju krastos.
Lejas Bulānas ciems izveidojās 1858. gadā. Pirmie ciema iedzīvotāji bija luterticīgie latviešu un vācu tautības noziedznieki, kuri uz Sibīriju tika izsūtīti par dažādiem pārkāpumiem. 19. gadsimta beigās Lejas Bulāna bija lielākais latviešu ciems Sibīrijā.
2015. gadā muzejs “Latvieši pasaulē” viesojās Lejas Bulānā. Ciemā dzīvoja 42 cilvēki, no kuriem puse ļoti labi prata un joprojām ikdienā izmantoja latviešu valodu. Ekspedīcijas laikā bija vērojams, kā kādreiz plašais ciems, kurā reiz bija bijušas piecas apdzīvotas ielas, lēnām iznīka. Pirms pieciem gadiem ciemā vairs nebija ne skolas, ne veikala, strādāja tikai bibliotēka, kas tolaik pildīja gan kultūras nama, gan baznīcas, gan ziemā arī medpunkta funkcijas. Satiktie ļaudis stāstīja, ka Lejas Bulāna atdzīvojas vien Vasarassvētkos un Jāņos, kad kopā sabrauc ciemu atstājušie latvieši, lai kapsētā pieminētu savus senčus, upes krastā iekurtu Jāņu ugunskurus, satiktu radus, senus draugus un kaimiņus.
No muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma, V. Kalniņas dāvinājums. Ar šiem zābakiem pirms aptuveni 40 gadiem Lejas Bulānas skolas bērni ziemā skrēja uz ližām jeb slēpoja. Lejas Bulānas skolu savulaik cēluši vietējie ciema iedzīvotāji, tā tika atklāta 1894. gadā. Līdz 1937. gadam šeit notika mācības latviešu valodā. Pēc daudzu gadu desmitu pārtraukuma, sākot ar 1989. gadu, skolā dažus mācību priekšmetus latviešu valodā atsāka mācīt skolotāji no Latvijas. Kopš 2012. gada bērnu nelielā skaita dēļ skola ir slēgta.
Ližu kurpes – slēpjzābaki no Lejas Bulānas skolas. No muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma, V. Kalniņas dāvinājums
Ar šiem zābakiem pirms aptuveni 40 gadiem Lejas Bulānas skolas bērni ziemā skrēja uz ližām jeb slēpoja. Lejas Bulānas skolu savulaik cēluši vietējie ciema iedzīvotāji, tā tika atklāta 1894. gadā. Līdz 1937. gadam šeit notika mācības latviešu valodā. Pēc ilgu gadu desmitu pārtraukuma, sākot ar 1989. gadu, skolā dažus mācību priekšmetus latviešu valodā atsāka mācīt skolotāji no Latvijas. Skola kopš 2012. gada bērnu nelielā skaita dēļ ir slēgta.
