Juris Rozītis, Gundega Šmite un Sarma Muižniece rakstnieku cēlienā 26. janvārī

Aicinām uz virtuālu tikšanos ar trimdas latviešu rakstniekiem! Savu darbu fragmentus lasīs Juris Rozītis un Gundega Šmite. Tikšanos vadīs un savu dzeju lasīs ASV latviešu dzejniece un muzeja valdes priekšsēde Sarma Muižniece Liepiņa. Gaidīsim jūs 26. janvārī plkst. 19.00 pēc Latvijas laika tiešraidē muzeja Facebook lapā.
Rakstnieku cēliena ieraksts pieejams te. 

Juris Rozītis ir Londonā dzimis, Austrālijā audzis un tagad Zviedrijā dzīvojošs latviešu rakstnieks. Jura Rozīša romāns “Kuņas dēls” (1995) ieguvis pirmo vietu žurnāla Karogs un R. Gerkena otrajā romānu konkursā.Aktīvs latviešu trimdas sabiedriskajā darbā gan Austrālijā, gan Zviedrijā.

Juris studējis skatuves mākslu Flindersa Universitātē Adelaidē. Strādājis austrāļu alternatīvajā teātra ansamblī “The Legerdemain Theatre Company”. Ar Mālu ansambli un Stokholmas Latviešu teātri uzstājies Austrālijā, Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā, ASV, Kanādā un Latvijā. Daži iestudējumi: Varbūtības; Godo gaidot; Māja; Par tabakas kaitīgumu; Raudupiete; Brīnumputns.

Studējis literatūrzinātni Stokholmas Universitātē. Doktora grādu ieguvis 2005. gadā ar pētījumu par latviešu trimdas romāniem “Displaced Literature: Images of Time and Space in Latvian Novels Depicting the First Years of the Latvian Postwar Exile”.

Rakstnieku cēlienā Juris Rozītis lasīs “Atvadas gaisā” – fragmentu no jauna romāna “Displaced person. Kāda latvieša stāja svešumā”, kas iznāks Mansarda apgādā.

Gundega Šmite ir klasiskās laikmetīgās mūzikas komponiste un muzikoloģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijas docētāja, vairāku kompozīcijas meistarklašu vadītāja. Viņas mūzika tiek regulāri atskaņota gan Latvijā, gan ārvalstīs. Viņas mūzika mājo tuvu klusumam, taču bieži tajā uzmirdz arī ekspresīvas krāsas, pludinātas jaunos tembrālos meklējumos.

Kopš 2012. gada līdzās Latvijai Gundega Šmite par savām mājām sauc arī Grieķiju. 2013. gadā aizstāvējusi promocijas darbu, pēcdoktorantūras studijas turpināja Aristoteļa Universitātē, Salonikos, Grieķijā. 

Jau kopš bērnības Gundega ir meklējusi radošu izpausmi literatūrā, taču tikai šogad nāk klajā viņas debijas grāmata. Literārās iemaņas viņa ir slīpējusi Literārajā Akadēmijā un “Satori” autoru nometnēs.

Rakstnieku cēlienā Gundega Šmite lasīs fragmentus no “Grieķu svītas”, kuras nosaukums aizgūts no instrumentālās mūzikas formas. Tā nes sevī mūsdienu Grieķijas iedvesmotus vērojumus, taču muzikālu miniatūru vietā ir literāras miniatūras. Katra nelielā stāsta centrā ir kāds varonis – bērns, jaunietis, cilvēks brieduma gados vai sirmgalvis mūža izskaņā. Šie ļaudis satikti dažādās vidēs – tavernās, tirgū, muzejā, skolā, universitātē, ielās un dabā. Tie ir gan reālas personības, gan iztēlē piedzimuši tēli, kuros saplūst vairāki vērojumi, taču ikvienā atspoguļojas šodienas Grieķija – raiba, pretrunīga un bezgala krāsaina. Katrā no “Grieķu svītas” divdesmit miniatūrām ieskanas arī mūzika, kas kā kopīga stīga vijas cauri visai svītai.

Sarma Muižniece Liepiņa dzimusi Kalamazū, Mičiganā, ASV, dzīvo ASV austrumkrastā pie Bostonas. Augstāku  izglītību ieguvusi mākslā un politekonomiskās attiecībās (Public Policy). Bijusi galerijas  “Artistic License” kopīpašniece, strādājusi Harvardas Widener bibliotēkā ar baltiešu grāmatām, vadījusi Amerikas latviešu apvienības kultūras nozari un ALAs kultūras fondu. 

Saņēmusi Jāņa Bieriņa, Ērika Raistera un Andŗa Ritmaņa piemiņas fonda balvas par dzeju un sabiedrisko darbu Latvijas labā. Darbojas Amerikas latviešu mākslinieku apvienības valdē, 1918. gadā dibinātajā Amerikas latviešu tautiskās savienības (ALTS) valdē par archīvisti, vada Bostonas latviešu lasītavu/ Boston Latvian Library. 

Koprīkotāja alternatīvajām latviešu kultūras un dizaina dienām (rainis/ marfa, gaisma/marfa, māksla/marfa) Rietumteksasas tuksnesī. Ilggadīgi  vāc dokumentāciju un atrod jaunas mājas savdabīgiem latviešu priekšmetiem, latviešu mākslai un retām publikācijām.

Esiet silti gaidīti pie “Latviešiem pasaulē”! 
Pasākumi iespējami, pateicoties ziedojumiem,
kā arī Kultūras ministrijas, Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīgas Domes atbalstam.
Paldies!

Latvieši Pasaulē